21

[21]

PSRS IeTK Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometnes ( Noriļlaga ) Taimiras apgabala tiesas pastāvīgās sesijas spriedums bijušajiem Latvijas armijas virsniekiem

1941. gada 10.–11. oktobrī

SPRIEDUMS

Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas vārdā

1941. g. 10.–11.oktobrī PSRS IeTK Noriļskas labošanas darbu nometnes Taimiras apgabala tiesas pastāvīgajā sesijā, kuras sastāvā: priekšsēdētājs – GOROHOVS, tautas piesēdētāji – ASTAHOVS un NOVOKREŠČENKO, sekretāre – SKRIPŅIKOVA, slēgtā tiesas sēdē izskatīta apsūdzības lieta, kurā apsūdzēti:

I. Alfrēds Pētera dēls KLUNGSTS, dzimis 1897. g. Latvijas PSR Valkas apriņķa Veclaicenes pagasta Romeskalna muižā, PSRS pilsonis, bezpartijisks, cēlies no trūcīgiem zemniekiem, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 195. strēln[ieku] pulka pirmās ložm[etēju] rotas komandieris, dienesta pakāpe – kapteinis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR K[rimināl]k[odeksa] 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

II. Pēteris Jāņa dēls KAŽMERS, dzimis 1890. g. Latvijas PSR Madonas apriņķa Cesvaines pagasta, Kalnasp[i]eķu mājās, PSRS pilsonis, bezpartijisks, bijušais cara armijas virsnieks, kopš 1919. g. dienējis Latvijas armijā, līdz arestam bijis 183. strēln[ieku] divīz[ijas] štāba daļas priekšnieks, dienesta pakāpe – apakšpulkvedis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11.un 13. punkta.

III. Andrejs Augusta dēls BLAUS, dzimis 1898. g. Ventspilī, latvietis, PSRS pilsonis, no kalpotāju ģimenes, bezpartijisks, Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 24. ter[itoriālā] strēln[ieku] korpusa štāba Izlūkošanas daļas priekšnieks, dienesta pakāpe – apakšpulkvedis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

IV. Pauls Pētera dēls LIEPIŅŠ, dzimis 1898. g. Latvijas PSR Rīgā, kalpotāju ģimenē, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartijisks, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 24. ter[itoriālā] strēln[ieku] korpusa Apmācības daļas priekšnieks, dienesta pakāpe – apakšpulkvedis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

V. Eduards Jāņa dēls KĀRKLIŅŠ, dzimis 1897. g. Latvijas PSR Rīgas apriņķa Kokneses pagasta Ratnicēnu mājās, latvietis, no zemniekiem-kulakiem, bezpartijisks, līdz arestam 181. strēln[ieku] divīz[ijas] 138. artilērijas pulka Finansu daļas priekšnieks, dienesta pakāpe – kapteinis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

VI. Eduards Kārļa dēls MEDENS, dzimis 1900. g. Latvijas PSR Valmieras apriņķa Jeru pagasta Vanzigu mājās, latvietis, PSRS pilsonis, no turīgiem zemniekiem, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam[183.strēlnieku divizijas] 350. atsevišķā sakaru bataljona Finansu daļas priekšnieks, dienesta pakāpe – 3. ranga intendants, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas un 11. punkta.

VII. Augusts Pētera dēls BALODIS, dzimis 1906. g. Latvijas PSR Bauskas apriņķa Zālītes pagasta Dzimtmisas muižā, PSRS pilsonis, no trūcīgiem zemniekiem, latvietis, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 181. strēln[ieku] divīz[ijas] 195. strēln[ieku] pulka vada komandieris, vecākais leitnants, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas un 11. punkta.

VIII. Jānis Jāņa dēls LAPSALS, dzimis 1897. g., Latvijas PSR Madonas apriņķa Mēdzulas pagasta Kukuļu mājās, latvietis, PSRS pilsonis, no zemniekiem-kulakiem, bezpartijisks, līdz arestam 183. strēln[ieku] divīz[ijas] 304. [pulka] Pārtikas apgādes priekšn[ieks], dienesta pakāpe – 3. ranga intendants, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

IX. Arnolds Andreja dēls PELĒCIS, dzimis 1901. g., Latvijas PSR Valkas apriņķa Mālupes pagasta Cirīšu mājās, latvietis, PSRS pilsonis, no zemniekiem-kulakiem, bezpartijisks, līdz arestam 195. strēln[ieku] pulka sakaru priekšnieks, dienesta pakāpe – kapteinis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

X. Ernests Jāņa dēls ZĀLĪTIS, dzimis 1907. g. Latvijas PSR Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagasta Dambju mājās, no zemniekiem-kulakiem, latvietis, PSRS pilsonis, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 24. teritoriālā strēln[ieku] korpusa Atsevišķās avioeskadriļas vecākais lidotājs, vecākais leitnants, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas un 11. punkta.

XI. Otto Jāņa dēls AUSTRUMS, dzimis 1904. g. Latvijas PSR Jēkabpils apriņķa Neretas pagasta Krustakroga mājās, no strādniekiem, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartijisks, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 24. ter[itoriālā] [strēln]ieku korpusa Atsev[išķās] avioeskadriļas vecākais lidotājs-novērotājs, vecākais leitnants, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 6. punkta, 10. punkta 1. daļas, 11. punkta.

XII. Kārlis Didriha dēls GŪTMANIS, dzimis 1896. g. Latvijas PSR Ventspils apriņķa Dundagas pagasta Košraga ciemā, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartijisks, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam 24. teritoriālā strēln[ieku] korp[usa] 3. atsev[išķā] zenītartilērijas diviziona lietvedības vadītājs, dienesta pakāpe – kapteinis, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas, 11.un 13. punkta.

XIII. Oļģerts Roberta dēls KRŪZE, dzimis 1908. g. Latvijas PSR Rīgā kalpotāju ģimenē, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartijisks, bijušais Latvijas armijas virsnieks, līdz arestam – 613. korpusa artilērijas pulka Ierindas daļas vecākais lietvedis, dienesta pakāpe – vecākais leitnants, tiek apsūdzēts pēc KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas, 11. un 13. punkta.

Pēc iepriekšminētās tiesas izmeklēšanas ziņām ir konstatēts, ka KLUNGSTS, KAŽMERS, BLAUS, LIEPIŅŠ, KĀRKLIŅŠ, MEDENS, BALODIS, LAPSALS, PELĒCIS, AUSTRUMS un ZĀLĪTIS bija Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļas*vadošie darbinieki, nodarbojās ar aktīvu izlūkošanas darbu pret PSRS, vācot spiegošanas materiālus par Sarkanās Armijas un gaisa [kara]flotes karaspēka daļām.

Apsūdzētie GŪTMANIS un KRŪZE bija Latvijas armijas štāba Pretizlūkošanas [no]daļas vadoši darbinieki, aktīvi cīnījās pret revolucionāri noskaņotiem karavīriem, izveidojot Latvijas armijas karaspēka daļās aģentūru, turklāt savu darbu saistot ar politisko policiju.

Visi minētie apsūdzētie pret Sarkanās Armijas atnākšanu un Padomju varas nodibināšanu Latvijas teritorijā izturējās naidīgi un, paužot kopīgus pretpadomju uzskatus, gan savstarpēji, gan ar saviem dienesta biedriem un paziņām risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju valdības veiktajiem pasākumiem, un izplatīja provokatoriskas baumas. Apsūdzētais KLUNGSTS būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, 1920. g. aktīvi piedalījās cīņā ar Sarkanās armijas karaspēka daļām. No 1935. g. līdz Padomju varas nodibināšanas dienai Latvijas teritorijā viņš strādāja Latvijas armijas štābā par Ārējās izlūkošanas [no]daļas priekšnieka palīgu un visu savu darbu vērsa pret Padomju Savienību. Turklāt viņš vadīja visu izlūkošanas darbu, apstrādājot no aizrobežu aģentūras un citiem avotiem saņemtos materiālus par Sarkano Armiju un Padomju Savienības militāro varenību, un pēc to apkopošanas veica apmaiņu ar Somijas, Polijas, Igaunijas un Francijas armiju štābu Ārējās izlūkošanas daļām. Būdams negatīvi noskaņots pret Padomju varas nodibināšanu Latvijā un uzskatu ziņā vienots ar saviem dienesta biedriem – KAŽMERU, BLAUU un KĀRKLIŅU, risināja ar viņiem pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju valdības veiktajiem pasākumiem attiecībā uz kolhozu veidošanu, izplatīja sakāvnieciska rakstura baumas par Padomju Savienības karu ar Vāciju.

Apsūdzētais KAŽMERS no 1931. g. līdz 1940. g. strādāja par Latvijas armijas štāba [Informācijas daļas] Radioizlūkošanas nodaļas priekšn[ieku]. Viņš visu savu darbu spiegošanas nolūkos vērsa pret Padomju Savienību, ar radioizlūkošanas palīdzību noskaidroja Sarkanās Armijas karaspēka daļu pārvietošanos, Sarkanās Armijas slepeno radiostaciju, Iekšlietu tautas komisariāta orgānu, dzelzceļa un ūdenstransporta iestāžu atrašanās vietas, kā arī atšifrēja Sarkanās Armijas karaspēka daļu un Iekšlietu tautas komisariāta orgānu aizšifrētās radiogrammas, tādējādi aktīvi palīdzēja buržuāziskajām valstīm piekļūt PSRS valsts noslēpumiem. Būdams negatīvi noskaņots pret Padomju varas nodibināšanu Latvijā, savu dienesta biedru vidū risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju valdības veiktajiem pasākumiem attiecībā uz kolhozu veidošanu, izplatīja sakāvnieciska rakstura baumas par Padomju Savienības karu ar Vāciju.

Apsūdzētais BLAUS, būdams naidīgi noskaņots pret padomju varu, 1919. g. iestājās Judeņiča armijā, aktīvi cīnījās pret Sarkanās armijas karaspēka daļām. No 1939. g. līdz 1940. g. strādāja Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā par Ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieku**, vadīja visu izlūkošanas darbu, apstrādāja no aizrobežu aģentūras un citiem avotiem saņemtos materiālus par Sarkanās Armijas un Padomju Savienības militāro varenību.

Pēc Sarkanās Armijas garnizonu izvietošanas Latvijas teritorijā 1939. g. apsūdzētais Blaus izlūkošanas un spiegošanas nolūkā sagatavoja tā saucamo “Trauksmes instrukciju”, kurā bija paredzēta Sarkanajai Armijai nosūtīto kravu, Sarkanās Armijas pārvietošanās, tās personālsastāva noskaņojuma, kā arī tehniskā aprīkojuma novērošana. Būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varas nodibināšanu Latvijā, ar saviem dienesta biedriem KLUNGSTU un KAŽMERU risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju varas veiktajiem pasākumiem, veidojot kolhozus.

Apsūdzētais LIEPIŅŠ, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, 1919. g. 4. Rīgas bataljona sastāvā aktīvi cīnījās pret Sarkanās Armijas karaspēka daļām, par ko Latvijas valdība viņu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni, un, būdams Latvijas armijas štāba*** Ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieks, bija viens no visaktīvākajiem izlūkošanas nodaļas darbiniekiem, nodarbojās ar ārējās izlūkošanas vadīšanu, apstrādāja aģentūras materiālus par Sarkanās Armijas karaspēka daļu dislokāciju, par tās apbruņojumu un militāro objektu novietojumu, kā arī nodarbojās ar to personu lietu uzskaiti un noformēšanu, kuras no jauna bija savervētas pārsviešanai uz PSRS teritoriju par slepenajiem aģentiem. Būdams negatīvi noskaņots pret Padomju varas nodibināšanu Latvijā, ar saviem dienesta biedriem risināja pretpadomju sarunas par kolhozu veidošanu PSRS.

Apsūdzētais KĀRKLIŅŠ, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, 1919. g. atradās baltlatviešu karaspēkā un aktīvi cīnījās pret Sarkanās Armijas karaspēka daļām. No 1931. g. bija Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā par kancelejas nodaļas vadītāju, aktīvi nodarbojās ar materiālu vākšanu pret PSRS, pārzināja kredīta asignējumus izlūkošanas darbam pret PSRS. Pret Padomju varas nodibināšanu Latvijas teritorijā viņš izturējās naidīgi, tādēļ mēdza risināt pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju varas veiktajiem pasākumiem.

Apsūdzētais MEDENS, būdams dienestā Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā par 1. ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieka palīgu, aktīvi piedalījās izlūkošanas un spiegošanas darbā pret PSRS, apstrādāja saņemtos materiālus par Sarkano Armiju. Pēc Sarkanās Armijas garnizonu izvietošanas Latvijas teritorijā tika piesaistīts Sarkanās Armijas karaspēka daļām kā Latvijas armijas štāba pārstāvis un saņēma ar izlūkošanu saistītus uzdevumus.

Pret Padomju varas nodibināšanu Latvijā viņš izturējās naidīgi, ar saviem dienesta biedriem risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret veiktajiem pasākumiem un Padomju varu.

Apsūdzētais BALODIS, atrazdamies dienestā Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā, nodarbojās ar izlūkošanas darbu pret Padomju Savienību, praktiski veicot Sarkanās Armijas Ļeņingradas kara apgabala artilērijas daļu komandējošā sastāva personāla uzskaiti.

Pret Padomju varas nodibināšanu viņš izturējās naidīgi, ar saviem dienesta biedriem risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju valdības veiktajiem pasākumiem.

Apsūdzētais LAPSALS, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, 1919. g. atradās baltlatviešu karaspēka daļās, aktīvi cīnījās pret Sarkanās Armijas karaspēka daļām un, atrodoties dienestā Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļas Ārējās izlūkošanas nodaļā, veica aktīvu cīņu pret PSRS, bet pēc tam tika pārcelts uz Iekšējās izlūkošanas nodaļu, lai cīnītos pret revolucionāri noskaņotām personām bijušās Latvijas armijas karavīru vidū.

Pret Padomju varas nodibināšanu Latvijas teritorijā viņš izturējās naidīgi un ar saviem dienesta biedriem un citiem pilsoņiem risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju valdības veiktajiem pasākumiem.

Apsūdzētais PELĒCIS, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, 1920. g. baltlatviešu partizānu pulka sastāvā aktīvi cīnījās pret Sarkanās Armijas karaspēka daļām, kā arī, atrazdamies dienestā Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā, bija pieredzējis izlūks, savā darbībā bija saistīts ar aģentūras un pārsūtīšanas punkta priekšnieku vācieti Akermani, vispusīgi palīdzot viņam instruēt aģentus, kas tika pārsviesti uz PSRS teritoriju.

Apsūdzētais AUSTRUMS, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, atrazdamies Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā, veica izlūkošanas darbu pret PSRS, apkopoja ziņas par Padomju Savienības aviāciju un jūras kara floti.

Pret Padomju varas nodibināšanu Latvijas teritorijā viņš izturējās naidīgi un ar saviem dienesta biedriem un citiem pilsoņiem risināja sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju varas veiktajiem pasākumiem.

Apsūdzētais ZĀLĪTIS, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu un atrazdamies dienestā Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļā, vāca un grupēja materiālus par Sarkanās Armijas gaisa un jūras spēkiem, bija pasniedzējs militāri fašistiskās organizācijas “Aizsargi” pulkā.

Pret Padomju varas nodibināšanu Latvijā viņš izturējās naidīgi un mēdza risināt pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju valdības veiktajiem pasākumiem.

Apsūdzētais GŪTMANIS, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, 1920. g. brīvprātīgi iestājās Kolčaka baltajā armijā, aktīvi cīnījās pret Sarkanās Armijas karaspēka daļām, 1921. g. dienēja par policijas priekšnieku Alūksnē, bija arī Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļas dienestā par Kontrrevolucionārās nodaļas priekšnieka palīgu, ar pavēlniecības palīdzību tieši vadīja aģentūras veidošanu Latvijas armijas daļās, veica aktīvu cīņu pret revolucionāri noskaņotām personām bijušās Latvijas armijas karavīru vidū. Savā darbā kontaktējās ar policiju.

Pret Padomju varas nodibināšanu Latvijas teritorijā viņš izturējās naidīgi, ar saviem dienesta biedriem risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret Partijas un Padomju varas veiktajiem pasākumiem.

Apsūdzētais KRŪZE, būdams naidīgi noskaņots pret Padomju varu, bija Latvijas armijas štāba Izlūkošanas daļas dienestā Kontrrevolucionārās nodaļas priekšnieka palīga amatā. Viņš tieši vadīja aģentūras veidošanu Latvijas armijas daļās. Aktīvi cīnījās pret revolucionāri noskaņotiem bijušās Latvijas armijas karavīriem. Savā darbā kontaktējās ar policiju. Pret Sarkanās Armijas karaspēka daļu ienākšanu un Padomju varas nodibināšanu viņš izturējās naidīgi, ar saviem dienesta biedriem un citiem pilsoņiem risināja pretpadomju sarunas, kas bija vērstas pret kolhozu vidošanas pasākumiem PSRS.

Izdarītā nozieguma faktu apstiprina lietas materiāli, pašu apsūdzēto liecības. Tādēļ, vadoties no Kriminālprocesa kodeksa 319., 320. panta, tiesa p i e s p r i e d a :

Pēteri Alfrēda dēlu KLUNGSTU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1.daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus - ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Pēteri Ivana dēlu KAŽMERU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Andreju Augusta dēlu BLAUU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KPFSR KK 31. panta pamata vēl papildus –ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KPFSR KK 31. panta pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Pauli Pētera dēlu LIEPIŅU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31.panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Eduardu Jāņa dēlu KĀRKLIŅU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un uz 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar vēlēšanu tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Kārli Eduarda dēlu MEDENU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Jāni Jāņa dēlu LAPSALU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Arnoldu Andreja dēlu PELĒCI uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar vēlēšanu tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Jāni Ernesta dēlu ZĀLĪTI uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Jāni Otto dēlu AUSTRUMU uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar vēlēšanu tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Kārli Didriha dēlu GŪTMANI uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem un uz KPFSR KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju.

Augustu Pētera dēlu BALODI uz KPFSR KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 6. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) gadiem un uz KK 49. panta pamata noteikt sodu – brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) gadiem un politisko tiesību atņemšana uz 5 gadiem, termiņu skaitot no 1941. g. 12. IX.

Robertu Oļģerta dēlu KRŪZI uz KPFSR KK 58. panta 10. punktu 1. daļas pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata vēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 11. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamatavēl papildus – ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 58. panta 13. punkta pamata sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata sodīt ar politisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem; uz KPFSR KK 49. panta pamata noteikt sodu – brīvības atņemšana uz 7 (septiņiem) gadiem un politisko tiesību atņemšana uz 5 gadiem, termiņu skaitot no 1941. g. 12. IX.

Notiesātajiem KLUNGSTAM, KAŽMERAM, BLAUAM, LIEPIŅAM, KĀRKLIŅAM, MEDENAM, BALODIM, LAPSALAM, PELĒCIM, AUSTRUMAM, ZĀLĪTIM, GŪTMANIM un KRŪZEM drošības līdzekli atstāt iepriekšējo – apcietinājumu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.****

Spriedumu var pārsūdzēt KPFSR Augstākajā tiesā 72 stundu laikā no sprieduma kopijas izsniegšanas brīža apsūdzētajiem.

Priekšsēdētājs: paraksts /Gorohovs/

Tautas piesēdētāji: (Astahovs)

(Novokreščenko)

______________

LVA, 1987. f., 1. apr., 13607. l., 6.–13. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas.

* Tālāk tekstā visur Izlūkošanas daļas vietā jābūt – Informācijas daļa.

** Jābūt – par Informācijas daļas Ārējās informācijas nodaļas priekšnieku

***Jābūt – Informācijas daļas.

****Alfrēdam Klungstam, Pēterim Kažmeram, Andrejam Blauam, Paulam Liepiņam, Eduardam Kārkliņam, Eduardam Medenam, Jānim Lapsalam, Arnoldam Pelēcis, Ernestam Zālītim, Otto Austrumam, Kārlim Gūtmanim spriedums izpildīts 1942. gada 15. martā Noriļskā.

(LVA, 1986.f., 2. apr., P – 3597., 75. lp..)