85. LKP Pļaviņu RK sekretāra Vorobjova un Pļaviņu rajona DDP IK priekšsēdētāja Lustes 1956. g. 29. maija lūgums PSRS Aizsardzības ministram G. Žukovam pārdislocēt k/d Nr. 17965 nolūkā nodrošināt vidējās izglītības iegūšanas iespējas Pļaviņu rajona jauniešiem un atrisināt dzīvokļu un noliktavu fonda problēmas

LATVIJAS KOMUNISTISKĀS PARTIJAS

PĻAVIŅU RAJONA KOMITEJA

Nr. 60

1956. g. 29. maijā SLEPENI

PSR Savienības aizsardzības ministram

Padomju Savienības maršalam b. Georgijam Konstantinovičam

ŽUKOVAM

MASKAVĀ

Kopija:	Latvijas KP CK sekretāram b. Jānim Eduardovičam Kalnbērziņam	Rīgā
	Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. Vilim Tenisovičam Lācim	Rīgā

Latvijas KP Pļaviņu rajona komiteja un rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja griežas pie Jums ar šo lūgumu un lūdz pievērst uzmanību sekojošiem apstākļiem, kuri pašreiz izveidojušies Pļaviņu rajonā.

Rajona centra skolas – 1. latviešu un 2. krievu vidusskola izvietojušās klasēm pilnīgi nepiemērotās telpās, jo trūkst pietiekamu platību. Piemēram, 2. vidusskolā nodarbības notiek 4 nepielāgotās dzīvojamās mājās un 1. vdusskolas telpās. Strādājot tik saspiestos apstākļos, šī skola spiesta likvidēt bez izņēmuma visus mācību kabinetus – fizikas, ķīmijas un praktisko nodarbību kabinetus, sporta zāli, pionieru istabu, bibliotēku u.c.

Turklāt abas skolas strādā divās maiņās, bet trešajā maiņā notiek vispārizglītojošās vakara vidusskolas nodarbības.

Tādejādi skolām liegta iespēja noturēt praktiskās nodarbības fizikā, ķīmijā, dabaszinātnēs un citos priekšmetos, nav arī politehniskās apmācības nodarbību, jo trūkst jebkādu šiem mērķiem pielāgotu kabinetu un darbnīcu.

Tas nozīmē, ka mēs nevaram pildīt mācību programmu, nedodam audzēkņiem to, kas viņiem jāapgūst skolā un nepieciešams tālākajās mācībās un prakstiskajā darbā, tas ir, nepildām PSKP 20.kongresa direktīvas par tautas izglītību.

Tāpat jāņem vērā, ka no astoņpadsmit rajona skolām tikai trīs ir vidusskolas un divas no tām atrodas rajona centrā; tām jāuzņem vairākums audzēkņu no perifērijas septiņgadīgajām skolām un pamatskolām. Lai uzņemtu audzēkņus no perifērijas un saviem mikrajoniem, jābūt pietiekamam vietu skaitam internātos.

Kāds tad ir stāvoklis ar internātiem Pļaviņu pilsētā?

1955./1956. mācību gadā no 177 skolēniem, kuri dzīvo vairāk nekā 5 km attālumā no skolas un jāuzņem internātā, uzņemti tikai 67, bet pārējie 110 katru dienu bija spiesti iet uz mājām 5 un vairāk kilometrus vai arī aukstajās ziemas un lietainajās dienās meklējot pajumti pie privātpersonām vai paziņām.

Nevar nepieminēt arī, kāds stāvoklis ir ar dzīvokļiem priekš skolotājiem; 11 no viņiem vispār nav dzīvokļu, viņi mitinās viesnīcā un pie paziņām, cerot dzīvokli saņemt. Vairākums parējo skolotāju dzīvo privātos dzīvokļos vai arī kā abu vidusskolu direktori – skolu internātos. Atsūtītie skolotāji – speciālisti šeit nestrādā dzīvokļu trūkuma dēļ, un viņu vietu aizņem skolotāji – nespeciālisti; tādējādi pazeminās mācību kvalitāte un sekmība.

Kādas perspektīvas ir 1956./1957. mācību gadā?

Jāsaka, perspektīvas ir nevis uzlabojušās, bet gan pasliktinājušās.

Audzēkņu kontingents šajā mācību gadā palielinās, un tas nozīmē, ka nepieciešama papildplatība paralēlo klašu un internātā vietu organizēšanai, taču piešķirt paildu telpas Pļaviņu pilsētā nav nekādu iespēju.

Var uzdot jautājumu – ko darījusi partijas rajona komiteja un rajona izpildu komiteja, lai likvidētu šīs nenormālības?

Partijas rajona komiteja un rajona izpildu komiteja veikusi visus iespējamos pasākumus, lai skolas izveidotu, taču kā tās tika izvietotas un kāds apstākļos strādāja, redzams no iepriekš izklāstītā.

1955./1956. mācību gada sākumā tika sablīvēta partijas rajona komiteja, komjaunatnes rajona komitejas ēka nodota 2. vidusskolas internātam. Bijusī rajona izpildu komitejas ēka nodota 1. vidusskolas internātam.

No privātpersonām papildus tiek īrētas 2 mājas, kurās, jāpiebilst, nekādā gadījumā nedrīkst uzturēties bērni. Tika veikta virkne citu pasākumu, lai uzlabotu mācību un audzināšanas darbu skolās.

Lai izkļūtu no grūtā stāvokļa, tika izveidota virkne dažāda veidda republikānisko un rajona komisiju, kuras staigāja pa pilsētu, pārbaudīja, pētīja, mērīja un rēķināja, tomēr izeju neatrada.

Latvijas PSR izglītības ministrs b. Samsons rekomendē neuzņemt bērnus vecākajās klasēs un sūtīt tos uz citiem rajoneim. Mēs uzskatām, un droši vien Jūs tam piekritīsiet, ka tā ir apolitiska un nepareiza izeja, kura ir pretrunā ar partijas un valdības norādījumiem par vispārējās izglītības likuma izpildi un pāreju uz vispārēju vidējo izglītību sestajā piecgadē.

Mums rekomendē slēgt rajona kultūras namu un tur izvietot skolas. Mēs uzskatām, ka arī tā nav izeja, bet pilnīga galējība, jo rajons nedrīkst palikt bez kultūras pēdējās saliņas; domājam, ka Jūs tam piekritīsiet.

Jāpiezīmē, ka šāds stāvoklis rajona centrā ir ne tikai ar skolām, bet arī ar citām organizācijām, ne tikai ar skoltājiem, bet arī ar citiem Pļaviņu pilsoņiem.

Šodien dzīvokļu rindā, tāpat kā skolotāji, pierakstītas vēl 53 ģimenes, 16 no tām komandētas darbā uz Pļaviņu rajonu – tie ir ārsti, padomju, partijas darbinieki un citi speciālsti. Pilsētā 18 ģimenes dzīvo avārijas mājās, šīm ģimenēm draud dzīvības briesmas, tāpēc nepieciešams nekavējoties piešķirt dzīvojamo paltību.

Labākā stāvoklī nav arī tirdzniecības organizācijas, kuras noliktavu trūkuma dēļ nenodrošina iedzīvotāju pieprasīto preču pievedumus, nemaz nerunājot par iestādēm un organizācijām, kuras izvietotas dzīvojamās mājās.

Lai atrisinātu visas sasāpējušās problēmas, partijai un valdībai visdrīzākajā laikā vajadzētu asignēt milzīgus līdzekļus skolu, dzīvojamo māju, tirdzniecības telpu un noliktavu celtniecībai, Saprotams, ka tas nav iespējams, jo mūsu partijai un valdībai ir daudz svarīgāki objekti, kur nepieciešami tūlītēji kapitālieguldījumi, - tur izšķiras visas mūsu Dzimtenes liktenis.

Lai mūsu apstākļos atrisinātu gandrīz neatrisināmu problēmu, lai abu skolu bērniem nodrošinātu vairāk vai mazāk normālus apstākļus, atvērtu papildklases, iekārtotu kabinetus praktiskām nodarbībām, pionieru istabas, bibliotēkas, sporta zāli, paplašinātu internātu, radītu normālus sadzīves apstākļus skolotājiem un atrisinātu virkni citu sasāpējušu jautājumu, mēs uzskatām, ka ir iespējams pārdislocēt karaspēku daļu Nr. 17965, kas pašreiz izvietota Pļaviņās un no 18300 m² lielā pilsētas kopējā komunālā fondda aizņem 6569 m² jeb 35% to skaitā 5216 m² dzīvokļu fonda un 1353 m² tirdzniecības un noliktavu fonda, kur izvietoti staļļi, noliktavas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

Uzskatām to par iespējamu tāpēc, ka partijas un valdības lēmums par PSRS bruņoto spēku samazināšanu dod iespēju izvietot šo daļu labākos apstākļos, ar daudz mazākām neērtībām vietējām organizācijām, uz demobilizēto daļu telpu atbrīvošanās rēķina ne tikai mūsu republikas ietvaros, bet arī aiz tās robežām. Jāņem vērā, ka minētā karaspēka daļa Pļaviņās dzīvo tikai ziemā, bet ārpus republikas strādā dažādos PSRS novados, un aizņemtās telpas lielāko gada daļu stāv tukšas un bjājās. Jāņem vērā arī tas, ka tik mazā pilsētiņā, kurā ir 3,5 tūkstoši iedzīvotāju, izvietota vēl otra karaspēka daļa – Nr. 41756, kura arī aizņem noteiktu daudzumu dzīvojamās platības un citu telpu. Skaidrs, ka tik mazai pilsētiņai kā Pļaviņas divu karaspēku daļu uzturēšana ir pārāk smags slogs.

Neskatoties uz atkārtotiem mūsu lūgumiem, jautājums līdz šim brīdim nav atrisināts, taču pašreiz ir visas iespējas to atrisināt.

Lai varētu lielās un mūsu spēkiem būtībā nepārvarāmās grūtības atrisināt, ļoti lūdzam Jūs, Georgij Konstantinovič, palīdzēt mums šajā lietā.

Ceram, ka Jūs neatteiksiet izpildīt mūsu lielo lūgumu.

Latvijas KP Pļaviņu RK

sekretārs Vorobjovs

Rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs Luste

LVA, 270. f., 1.s apr., 1123. l., 56. – 60. lp. Kopija. Tulkojums.

Atzīme dokumentā:

Iepazīstināt b. Plūdoni, b. Krūmiņu, b. Ļitvinovu. 02.VI. 56. V. Lācis.