73. No raksta laikrakstā “Cīņā” - “Vairāk modrības pret darbaļaužu ienaidniekiem!”

 

 1945.gada 15. septembrī

 

[..] Padomju Latvijas jaunu uzplaukumu un tautsaimniecības atjaunošanu cenšas traucēt darbaļaužu ienaidnieki: budži, spekulanti, bijušie šucmaņi un citi latvju tautas nodevēji. Dažos gadījumos šie padomju varas ienaidnieki, labi maskēdamies, iekļuvuši padomju aparātā un no šejienes strādā savu tautas interesēm kaitīgo darbu. Bet ir arī gadījumi, kad tie darbojas atklāti un apmāna tās padomju iestādes, kuras vada darbinieki, kas nav pietiekoši modri pret savas šķiras ienaidniekiem. Šie padomju varas ienaidnieki ar savu kaitniecisko darbu un rīcību cenšas bremzēt mūsu tautsaimniecības atjaunošanu un normālu apstākļu iestāšanos laukos un pilsētās. Tos atmaskot un darīt galu viņu noziedzīgai rīcībai ir katra padomju cilvēka pienākums.

Padomju varas un darbaļaužu ienaidnieku atmaskošanā liela nozīme ir presei. Tai jābūt modrai, tai asi jāreaģē un jāsit trauksme visos gadījumos, kur lieta grozās ap šķiras ienaidnieka kaitniecisko darbu. Nevienu padomju likuma burtu nedrīkst aizskart darbaļaužu ienaidnieka netīrie pirksti.

Jau pagājušajā preses apskatā mēs aizrādījām uz modrības trūkumu laikraksta “Komunists” slejās. LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas orgānam “Cēsu Stars” (atbildīgais redaktors Emīls Ādamsons) šis nopietnais aizrādījums aizgājis garām nepamanīts. Avīze vēl līdz šai dienai nepiegriež vērību, necenšas atmaskot šķiras ienaidnieka rīcību, kas izpaužas padomju likumu izkropļošanā un darba zemnieku interešu neievērošanā.

Izsekojot “Cēsu Stara” pēdējiem desmit numuriem, atklājas bēdīga aina. Avīze gan raksta par ražas novākšanu un lauksaimniecības produktu sagādi, bet daļa no šā materiāla ir bez virzoša spēka, bez noteiktas kritikas. [..]

Viens no “Cēsu Stara” galvenajiem uzdevumiem ir pastiprināt modrību pret darba tautas ienaidniekiem, asi, jo asi atklāt pretpadomju elementus, kas aprāpj valsti, bremzē padomju iestāžu darbu un traucē arī godīgos darba ļaudis. Pret šiem elementiem ir jāvērš prese, kas ir viens no visasākajiem ieročiem darba tautas rokās. Šo ieroci jāprot pienācīgi izmantot cīņā pret darbaļaužu ienaidniekiem. “Cēsu Stars” līdz šim vēl to nav pratis. Pēdējos desmit numuros šķiras modrībai veltīts viens vienīgs rakstiņš (67. numurā) un tas pats ar politiski kļūdainu virsrakstu.

Ne labāka aina atklājas “Madonas Arāja” slejās. [..] Modrības jautājumu pret padomju varas ienaidniekiem nedrīkst atdalīt no pārējiem jautājumiem. Cīņa par savlaicīgu ražas novākšanu un sagādes plāna izpildīšanu cieši jāsaista ar cīņu pret šķiras ienaidnieku. Tiem tumšajiem elementiem, kas izmanto vietējo padomju un partijas darbinieku modrības trūkumu un dažādu mahināciju ceļā cenšas apkrāpt valsti un sēt neapmierinātību darba ļaužu vidū, presei jādod stingra un noteikta atbilde.

[..]

 

Cīņa, 1945. gada 15. septembris.

 

 

74. LPSR TKP lietu pārvaldnieka O. Stankes paskaidrojums Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam J.Baronam par idzīvotāju ieskaitīšanas kārtību “tautas ienaidnieku “ kategorijā

 

SLEPENI

Eks. Nr.2.

 

 

 Rīga  Nr. 890-s                                           1945. gada 29. oktobrī

 

 

Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam

 

 

Atbildot uz Jūsu Nr. 3634 no 1945. gada 15. oktobra

 

Jūsu iesniegtie materiāli par apriņķu izpildu komitejas š. g. 22. jūnija lēmumu (protokols Nr. 8), lai ieskaitītu par tautas ienaidniekiem un atņemtu mājas pilsoņiem: Nergelim, Eglītim, Sieceniekam, Dellem, Kļaviņam, Siliņam, Milleram, Šeferim, Cimdiņam, Lābanam un Strazdiņam pēc būtības ir nepareizs, jo atzīšana par tautas ienaidniekiem var tikt izdarīta tikai ar tiesas lēmumu, kura ar savu lēmumu izdara arī īpašuma konfiskāciju.

Jūsu lēmums ir pieņemts nebalstoties uz attiecīgo tiesu orgānu lēmumiem, tādēļ ir nepieciešams to pārskatīt.

Tās mājas, kuru īpašnieki ir aizgājuši ar vāciešiem, pamatojoties uz likumu, pilsētas izpildu komitejai ir jāpieņem kā bezsaimnieka mājas.

Par saviem turpmākajiem lēmumiem paziņojiet Tautas Komisāru Padomei, lai par to paziņotu valdībai.

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru

Padomes lietu pārvaldnieks O. Stanke

 

LVA, 270. f., 1. s.  apr., 141. l., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

75. Talsu apriņķa izpildu komitejas atskaite par apriņķa padomju iestāžu  kadru pārbaudi

 

 

Slepeni

 

 

Talsi, 1945. gada 15. decembrī

 

ATSKAITE

Par paveikto darbu, lai pārbaudītu Talsu apriņķa zemāko padomju orgānu vadošos kadrus

 

Saskaņā ar Latvijas PSR un Latvijas K(b)P CK 1945. gada 12. oktobra lēmumu Nr. 200 “Par Latvijas PSR zemāko padomju orgānu vadošo kadru pārbaudi” tika izveidota speciāla komisija šādā sastāvā: 1) partijas apriņķa komitejas pirmais sekretārs b. Sēja, 2) partijas apriņķa komitejas kadru sekretāre b. Jātniece, 3) apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Zommers, 4) Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b. Skarainis, 5) Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b. Antonovs. Tika sastādīti pilsētu un pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciemu padomju priekšsēdētāju saraksti ar sīkām ziņām par viņu personībām. Šie saraksti tika iesniegti Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta daļām, lai pārbaudītu augstāk norādīto vadošo darbinieku politisko uzticamību.

Pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju vadošo darbinieku pārbaude notika uz vietām, izbraucot uz turieni arī atbildīgajiem partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas darbiniekiem.

Komisija rūpīgi izpētīja katru pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciema padomes priekšsēdētāju, kā no viņa politisko, tā arī lietišķo īpašību puses, īpašu vērību pievēršot viņa agrākajai darbībai dzīves un darba vietā un atsauksmēm par viņu no vietējiem iedzīvotājiem. Katrs pārbaudāmais darbinieks tika izsaukts arī uz komisijas sēdi.

Pārbaudot visu 4 pilsētu un 18 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētājus un sekretārus, visus 45 ciema padomju priekšsēdētājus par viņu darba lietišķo un politisko kvalitāti, izrādījās, ka nepieciešams nomainīt:

1. Mērsraga pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju Kirilu Pāvu, kurš sistemātiski nodarbojas ar dzeršanu, rupji izturas pret jaunsaimniekiem, slikti izpilda savus dienesta pienākumus, ar to diskreditējot padomju varu.

2. Lībagu pagasta izpildu komitejas sekretāru Pauli Ziemeli, bijušo aizsargu, kuram nav autoritātes sava pagasta darba zemnieku vidū.

3.Lubezeres pagasta izpildu komitejas sekretāri Valeriju Jansoni, kura agrāk bija sastāvējusi aizsargu organizācijā.

4.Valdemārpils pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāju Līnu Gercu, kura agrāk sastāvēja aizsargu organizācijā.

5. Ārlavas pagasta Lubes ciema padomes priekšsēdētāju Jāni Jeriku, kurš agrāk sastāvēja aizsargu organizācijā un savā darbā pieļāva rupjas kļūdas, ar ko diskreditēja padomju varu.

             6.  Ārlavas pagasta Īves ciema padomes priekšsēdētāju Eduardu Leju, kurš izmantoja savu dienesta stāvokli, no zemnieku saimniecībām piesavinājās sev un saviem tuviem radiniekiem izdalīja lauksaimniecības produktus. Ir nepieciešams viņu nekavējoties atbrīvot no darba un saukt pie tiesas atbildības.

Partijas apriņķa komiteja ieteica apriņķa izpildu komitejai izraudzīties pārbaudītus kadrus, lai nomainītu augstāk minētos un apriņķa izpildu komitejas sēdē apstiprināt visus darba spējīgos pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju darbiniekus un par katru darbinieku materiālus apstiprināšanai izsniegt partijas apriņķa komitejā.

 

 

Talsu apriņķa izpildu komitejas

priekšsēdētāja vietnieks A. Kauliņš

Sekretārs J. Lagzdiņš

 

LVA, 270. f., 1. s.  apr., 141. l., 133., 134. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

76. No laikraksta “Cīņa” ievadraksta - “Nostiprināsim ciemu izpildu komitejas!”

1945.gada 18.decembrī

[..]

Neapšaubāmi, ka padomju aparāts jāiztīra no visiem politiski un morāli kaitīgiem cilvēkiem, kuri ieviesušies vienā otrā iestādē. Lai radītu tautā neapmierinātību, viņi tīšām grauj iestādes godu, politisko stāju un darba veiksmi. Šie kaitnieki neapmierina padomju cilvēku vajadzības, neievēro viņu tiesības, bet paši sev zvejo bagātīgu lomu. Padomju iestāžu darbā neder tādi cilvēki, kurus padomju tautas ienaidnieks var uzpirkt un samaitāt ar degvīnu un “kukuļiem”, kā arī visi tie snaudēji un gļēvuļi, kas nav modri un drosmīgi cīņā pret padomju likumu lauzējiem un kam trūkst kvēla spara savu padomju darbinieka pienākumu izpildīšanai. Apriņķu izpildu komitejas šajā virzienā jau rīkojušās ar stingru roku; piemēram, Viļakas apriņķa padomju iestādēs kā nederīgas atsijātas 64 personas, bet Jelgavas apriņķī nomainīts 31 izpildu komitejas priekšsēdētājs un 32 sekretāri. [..]

 

Cīņa, 1945. gada 18. decembris.

 

 

77. Ludzas apriņķa izpildu komitejas ziņojums LPSR TKP Lietu pārvaldes Kadru daļas priekšniecei O.Augustei par apriņķa padomju iestāžu kadru pārbaudes rezultātiem

 

 

Slepeni

 

[ne vēlāk par 1945. gada 24. decembri]*

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldes

kadru daļas priekšniecei b. AUGUSTEI

 

ZIŅOJUMS

Par Ludzas apriņķa izpildu komitejas zemāko padomju kadru pārbaudi uz 1945. gada 24. decembri

 

Pavisam izskatīti:   pagasta izpildu komitejas

                             priekšsēdētāji                            12 cilvēki

                             Apstiprināti                               11 cilvēki

                             Neapstiprināti                            1 cilvēks

Pavisam izskatīti:   pagasta izpildu komitejas

                             priekšsēdētāju vietnieki              7 cilvēki

                             Apstiprināti                               6 cilvēki

                             Neapstiprināti                            1 cilvēks

Pavisam izskatīti:   pagasta izpildu komitejas

                             sekretāri                                    11 cilvēki

                             Apstiprināti                               9 cilvēki

                             Neapstiprināti                            2 cilvēks

Pavisam izskatīti:   ciema padomes

                             priekšsēdētāji                            73 cilvēki

                             Apstiprināti                               62 cilvēki

                             Neapstiprināti                            11 cilvēks

Pavisam izskatīti:   pilsētas izpildu komitejas

                             priekšsēdētāji                            2 cilvēki

                             Apstiprināti                               2 cilvēki

Pavisam izskatīti:   apriņķa izpildu komitejas

                             darbinieki                                  34 cilvēki

                             Apstiprināti                               33 cilvēki

                             Neapstiprināti                            1 cilvēks

                             Kopā izskatīti:                           139 cilvēki

                             Apstiprināti:                              123 cilvēki

                             Neapstiprināti                            16 cilvēks

16 cilvēku neapstiprināšanas iemesli ir sekojoši:

1. Sistemātiska dzeršana un pilnīga bezatbildība      ‑ 6 cilvēki

2. Par sakariem ar kulakiem un palīdzības sniegšanu

represēto aizsargu ģimenēm                                    ‑ 4 cilvēki

3. Dēls bijis vācu armijā                                          ‑ 1 cilvēks

4. Strādāja vācu pusei (pagasta vecākais, nocietināto

robežu celtniecības vadītājs utt.), nerada politisku

uzticību                                                                 ‑ 5 cilvēki

[..]

No apriņķa izpildu komitejas darbiniekiem apstiprināti 33 cilvēki, 2 cilvēki apstiprināti zemākos amatos sakarā ar viņu nepietiekamo kvalifikāciju (apriņķa izpildu komitejas sekretāre b. Golubcova apstiprināta par Protokola daļas vadītāju un apriņķa izpildu komitejas Protokolu daļas vadītājs b. Brics apstiprināts par pagasta izpildu komitejas sekretāru).

 

Ludzas apriņķa izpildu komitejas

priekšsēdētājs( Pelšs)

 

LVA, 270. f., 1. s.  apr., 141. l., 136. lp. Kopija.Tulkojums no krievu val.

*datēts pēc dokumenta  satura

 

 

 

78. LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka palīga Grigorjeva prasība LPSR MP Lauksaimniecības kooperācijas Galvenās pārvaldes priekšniekam A.Kalniņam sniegt paskaidrojumu par “ kadru tīrīšanu”

 

Slepeni

 

1947. gada 6. februārī

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Lauksaimniecības kooperācijas Galvenās pārvaldes priekšniekam b. A. KALNIŅAM

 

 

No Latvijas PSR Milicijas pārvaldes sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas aizsardzības daļas ziņojuma ir redzams, ka Jūs līdz šim neesat izpildījis LK(b)P CK un Latvijas PSR Ministru Padomes norādījumu par kadru rūpīgu izraudzīšanos un visa tirdzniecības aparāta iztīrīšanu no bijušajiem tirgotājiem un privāto uzņēmumu īpašniekiem.

Centrālajā tirgū lauksaimniecības kooperācijas stendos gaļu pārdod bijušais privātais tirgotājs Išķiless, kuram agrāk piederēja privātais veikals.

Arī Matīsa tirgū ar gaļu tirgojas bijušie privātīpašnieki – Vents, Traubahs, Reiss, Kūns un citi, kuri tikai nesen slēdza savus veikalus, uzsākot tirdzniecību ar precēm, kuras viņiem nepieder, zem valsts izkārtnes.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs b. M. Plūdonis lūdz Jūs līdz š. g. 10. februārim iesniegt paskaidrojumu par to, jo Jūs dariet, lai no tirdzniecības tīkla padzītu bijušos tirgotājus un tirdzniecības uzņēmumu īpašniekus.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietnieka palīgs Grigorjevs

 

 

LVA, 270. f., 1. s.  apr., 297. l., 41. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

 

 

79.  No laikraksta “Cīņa” ievadraksta -“Vairāk šķiras modrības partijas lauku organizāciju darbā!”

 

1947. gada 18. martā

 

[..]

 

Neviena partijas lauku organizācija, neviens komunists nedrīkst vienaldzīgi paiet garām šķiras ienaidnieku mēģinājumiem jaukt darbu. Bet, lai šo mēģinājumu laikā atklātu, komunistiem allaž jātur savas redzes aplokā visas lauku dzīves nozares. Partijas organizācijām jāsaprot, ka padomju varai naidīgie elementi cenšas izmantot savos nolūkos katru trūkumu padomju aparāta darbā, katru nenoteiktību un mīkstčaulību atsevišķu padomju darbinieku rīcībā, katru mūsu kļūdu, katru modrības trūkumu. Tādēļ partijas organizācijām jācīnās pret pašapmierinātību, birokrātismu un mīkstčaulīgo liberālismu attiecībā uz darba jautājumiem un sabotieriem. Vai nu tā būtu pagasta vai ciema izpildu komiteja, lauku kalve vai tautas nams, vai tas būtu agronoms, mūrnieks vai ārsts – visas šīs iestādes un personas veic vajadzīgu darbu. Tādēļ no svara, lai to nevarētu jaukt vai traucēt šķiras ienaidnieka rīcība un propaganda. [..]

Tāpēc partijas organizācijām vēl jo vairāk jānodrošina zemnieku darbam vislielākas sekmes un ar sevišķu asumu un noteiktību vēršoties pret tiem, kas cenšas šo darbu aizkavēt. Miegainība, kūtrums un mīkstčaulība ir lielākie ļaunumi boļševiku darbā. Tikai revolucionārā modrība un nelokāmi stingra partejiska pieeja spēj nodrošināt panākumus ne vien šā gada sējā, bet arī visā Padomju Latvijas tautas saimniecības attīstībā. [..]

 

Cīņa, 1947. gada 18. marts.

 

 

80. No LK(b)P CK sekretāra A. Ņikonova runas LPSR zemnieku – pirmrindnieku sanāksmē par “šķiru cīņu” laukos

 

1947. gada 26. jūlijā

[..]

 

Un kas attiecas uz kulaku, budžu mierīgo ieaugšanu sociālismā, man liekas, ka te jautājums ir pilnīgi skaidrs. To pierādīja ļoti skaidri un gaiši Ļeņina un Staļina mācība, to pierādīja citu republiku prakse, simtiem un tūkstošiem faktu pierāda arī mūsu Latvijas republikas praksē, mūsu dzīvē, ka kulaki mierīgi sociālismā neieauga, neieaug un neieaugs, un mēs neesam ieinteresēti, lai kulaki ietu kolhozā, viņi ies tikai tāpēc, lai grautu šo kolhozu. Viņi grauj pat kooperāciju, nevien kolhozus, pašu augstāko formu. Tātad, runāt par to, ka mēs pastrādāsim un gaidīsim, kad paši kulaki pie mums nāks, tas ir nepareizi. Tāda pieeja tiem cilvēkiem, kas to gaida, nekādu godu nedara.

Saimnieciskās un politiskās pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā, visur izsauc asu cīņu un vecā šķira, šai gadījumā kulaku šķira, kam buržuāziskā Latvijā bija lielas priekšrocības, šī šķira negrib, pats par sevi saprotams, brīvprātīgi paklanīties un teikt: “Jūs, bezzemnieki un kalpi, jums tagad jāiet valdībā”. Viņi cīnās – sākumā atklāti, pēc tam paslepus, pēc tam mēģina iespiesties arī kolhozā, un visur cenšas iespiesties, lai grautu no iekšienes. Tas ir skaidrs. Arī šoreiz, arī šai konkrētā gadījumā, kad mums uz laukiem notiek nopietnas pārmaiņas, kad latviešu tauta un latviešu zemnieki strauji progresē, iet pa progresa ceļu, te nevar būt bez cīņas, bez šķiru cīņas, un cīnās pirmā kārtā kulaki. To mēs nedrīkstam aizmirst, un tas mums ir jāzin. Katra klanīšanās un gaidīšana, kad kulaki nāks, ir nederīga. Tas ir aplam.

[..]       

 

LVA, 611. f., 3.  apr., 72. l., 176. lp. Oriģināls.

 

 

81. No LK(b)P CK vēstules pagastu partijas komitejām, pagastu partijas organizatoriem, pagastu, MTS, padomju saimniecību partijas pirmorganizācijām, MTS un padomju saimniecību direktoru vietniekiem politlietās par cīņas pastiprināšanu pret “ kulakiem” un “nacionālistiskiem elementiem “

 

1947.gada 2. septembris

 

[..]

 

Latvijas K(b)P Centrālā Komiteja vērš partijas organizāciju uzmanību uz to, ka nepieciešamās politiskās modrības iztrūkšanas dēļ vairākās vietās kulaki un buržuāzisko nacionālistu elementi aktivizējuši savu naidīgo darbību. Atsevišķos pagastos atzīmēti labības bojāšanas un aizdedzināšanas, kuļmašīnu salaušanas fakti, palielinājušies labības piegādes sabotāžas gadījumi. LK(b)P CK brīdina, ka patreiz labības sagādes periodā, vairāk kā nekad, jāpaceļ politiskā modrība un uzmanība pret naidīgo kulaku – nacionālistisko elementu darbību. Partijas vadītājiem un  padomju organizācijām personīgi ir uzlikts par pienākumu nodrošināt kontroli pār valsts, sabiedrības un zemnieku labības diennakts uzticamas sardzes organizēšanu. Labības sagādes izvešanā partijas organizācijām jānodrošina noteikta šķiru līnijas izvešana attiecībā pret zemnieku saimniecību dažādām grupām, jāatmasko un noteikti jāsalauž kulaku sabotāža un pretvalstiskās tendences – pieturēt labību; piespiest kulaku – pārtikušās saimniecībās pirmā kārtā pilnīgi norēķināties ar valsti labības nodošanā līdz 20. septembrim. Kuļmašīnām iztrūkstot, uzlikt par pienākumu šīm saimniecībām labības kulšanu izvest ar rokām, lai to varētu nodot valstij. Sekot, lai Sagādes ministrijas apriņķu pilnvarotie savlaicīgi izsniegtu visām kulaku – pārtikušām saimniecībām, kuras nav izpildījušas augusta mēneša uzdevumus labības nodošanā, oficiālus brīdinājumus, sastādot īpašuma aprakstus, bet pēc brīdinājuma termiņa notecēšanas saimniecības, kuras nav izpildījušas saistības labības piegādē, saukt pie atbildības. [..]

 

J. Kalnbērziņš

 

LVA, PA-134. f., 2.  apr., 8. l., 51. lp. Oriģināls.

 

 

82.  No LK(b)P CK ziņojuma VK(b)P CK par “kadru tīrīšanu” Kuldīgas apriņķī

 

1948. gada 15. maijā

 

VK(b)P Centrālās Komitejas sekretāram biedram Ždanovam

 

[..]

Centrālās Komitejas veikto pasākumu rezultātā valsts drošības orgāni Kuldīgas apriņķi lielā mērā ir attīrījuši no pretpadomju elementiem – aktīvajiem bandītu atbalstītājiem. [..] No padomju un saimnieciskajām organizācijām un apriņķa tautas izglītības orgāniem ir iztīrīti vairāk nekā 200 bijušo aktīvo fašistisko organizāciju biedri, vācu atbalstītāji un citas personas, kuras nebauda politisku uzticību. [..]

 

 

Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

 

 

LVA, PA-101. f., 11.  apr., 48. l., 56. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

83. No LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas sekretāra P.Žukova informācijas LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai par “kulaku” padzīšanu no kolhoziem

 

1948. gada 18. maijā

 

 

Latvijas K(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai

INFORMĀCIJA

Par paveikto darbu LK(b)P CK š.g. 20. aprīļa plēnuma lēmuma

 ” Par kulaku iekļūšanas faktiem Talsu apriņķa kolhozos” izpildē

 

 

[..]

Ar LK(b)P Centrālās Komitejas lēmumu “Par kulaku iekļūšanas faktiem Talsu apriņķa kolhozos” tika iepazīstināti visi LK(b)P apriņķa komitejas biroja locekļi [..]. Kolhoziem apstiprinātie LK(b)P apriņķa komitejas biroja locekļi un apriņķa atbildīgie darbinieki kopā ar partijas pagasta komitejām uz vietām kolhozos veic sistemātisku darbu, lai paaugstinātu kolhoznieku politisko modrību, virzot kolhozu valžu darbību tā, lai nepieļautu kulaku un citu naidīgo elementu iekļūšanu kolhozos.[..]

Personīgi partijas pagastu komiteju sekretāriem uzdots līdz š. g. 25. maijam pārskatīt kolhozu biedru sociālo sastāvu, iztīrīt kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem, kur tādi ir, un kolhozniekiem izskaidrot, ka kulaki un buržuāziskie nacionālisti traucēs kolhozu veidošanu, mēģinās iekļūt kolhozos. [..]

 

LK(b)P CK Daugavpils apriņķa komitejas sekretārs Žukovs

 

 

LVA, PA-116. f., 7.  apr., 9. l., 40. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

84.  No LK(b)P Limbažu apriņķa partijas sapulces lēmuma par cīņas pastiprināšanu pret “’kulakiem” un “buržuāziski nacionālistiskiem elementiem”

 

1948.gada 6.jūnijā

 

[..]

 

9. Ņemot vērā, ka, sakarā ar zemniecības labākās pirmrindas daļas pāreju uz kolhozu iekārtas ceļa, kulaki, buržuāziski nacionālistiskie elementi cenšas izmantot visus līdzekļus cīņai pret kolhozu iekārtu un padomju varu, kopējā sapulce uzdod partijas apriņķa komitejai, pagastu komiteju sekretāriem un partijas pirmorganizāciju sekretāriem pastiprināt politisko modrību, stingri sekot, lai pareizi tiktu realizēta partijas šķiriskā līnija, dot pretsparu jebkuriem kulaku un viņu atbalstītāju mēģinājumiem ielīst kolhozos un padomju organizāciju darbā. Noteiktā veidā pārtraukt reakcionārās un kulaku – nacionālistiskās ideoloģijas ievazāšanu [..].

Partijas organizācijām ir jāaudzina visus darbaļaudis augstas politiskas modrības un boļševistiskas nesamierināšanās garā pret kulakiem, buržuāziskajiem nacionālistiem un citiem naidīgiem elementiem. [..]

 

LK(b)P CK Limbažu apriņķa komitejas sekretārs Paškevičs

 

 

LVA, PA-137. f., 2. apr., 1. l., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

85. No LK(b)P CK biroja  lēmuma par ” kulaku” padzīšanu no kolhoziem

 

 

Latvijas K(b)P CK biroja sēdes protokols Nr. 326

 

1948. gada 30. jūnijā

 

[..]

LK(b)P CK birojs nolemj:

[..]

2. Uzdot partijas Jēkabpils, Cēsu un Bauskas apriņķu komitejām:

a) divu nedēļu laikā veikt darbu, lai iztīrītu kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem,

b) apspriest visās partijas pagasta komitejās un partijas lauku pirmorganizācijās LK(b)P CK š. g. 20. aprīļa lēmumu par Talsu apriņķi un veikt praktiskus pasākumus, lai kolhozus nostiprinātu organizatoriski un saimnieciski, lai iztīrītu tos no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem.

[..]

3. Brīdināt partijas Jēkabpils, Cēsu un Bauskas apriņķa komitejas, par to, ja tās tuvākajā laikā neveiks nepieciešamos pasākumus, lai iztīrītu kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem, tad vainīgie tiks saukti pie stingras partijas atbildības. [..]

 

 

Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

 

 

LVA, PA-101. f., 11.  apr., 13. l., 107. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

86. No ievadraksta laikrakstā “Cīņa” - “Modrību lauksaimniecības uzdevumu izpildīšanā !”

 

1948.gada 21. augustā

 

[..]

 

Lauku politiskās dzīves pacēlums, zemniecības masu ciešā saliedētība ap boļševiku partiju un Padomju valdību radījusi naidu budžos, piespiedusi tos daudzos gadījumos mainīt savas cīņas paņēmienus, pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Bet budžu niknums nespēj apturēt vēstures garu. Partijas organizācijas, balstoties uz darba zemnieku masām, stāvējušas un stāv nomodā, atmasko un satriec budžu mēģinājumus kaitēt tautas un valsts interesēm.

Budži vietvietām cenšas izmantot zemnieku tieksmi apvienoties kolhozos, lai arī paši tur ielīstu. Ir konstatēti gadījumi, kur atsevišķiem budžiem vietējās vadības modrības trūkuma dēļ izdevās ielavīties kolhozā vai kooperatīvajā sabiedrībā un kaitēt tiem. Nesen Bauskas apriņķī Zālītes pagastā no kolhoza “Vienība” padzina budzi J. Salaputru. Ko šis Salaputra meklēja kolhozā? To rāda notikumi: pavisam īsā laikā nobeidzās govs, kuru viņš nodeva kolhozam, “nozaga” tā zirgu. Bet budzis taisīja nevainīgu seju: “Nelaime! Ko tur var darīt?” Kolhoznieki zināja, ko darīt – viņi iztrieca budzi no kolhoza, lai tas netraucē pārējiem godīgi strādāt.

Tas ir atsevišķs gadījums, bet no tā jāmācās visām partijas un padomju organizācijām. Jāiegaumē, ka budzis tagad ļoti bieži būs “par” kolektivizāciju, bet patiesībā par to, lai iekļuvis lauksaimniecības artelī, grautu to no iekšienes. Viņš būs arī “par” visu valsts uzdevumu izpildīšanu, bet atradīs desmitiem atrunu un izrunu, kādēļ to nevar izdarīt. Budži ir sakauti un atmaskoti uz visas līnijas, tādēļ viņi ķeras pie salmiņa – “pielāgojas”, lai patiesībā mēģinātu kaitēt. [..]

Boļševistiskā modrība nedrīkst atslābt ne uz mirkli. Boļševistiskā modrība nav tikai atsevišķu darbinieku uzdevums. Boļševistiski modri par savām interesēm jāstāv visai padomju tautai. [..]

Būsim modri! Tāds ir aicinājums visiem lauku darbaļaudīm, visiem sagādes un transporta darbiniekiem.

 

Cīņa, 1948. gada 21. augusts.

 

 

87. No LPSR prokurora A. Mišutina ziņojuma LK(b)P CK sekretāram biedram J. Kalnbērziņam par pasākumiem   “kontrrevolucionāro, naidīgo elementu palieku “ likvidācijā

 

Pilnīgi  slepeni

 

1948. gada 21. septembrī

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram J. KALNBĒRZIŅAM

ZIŅOJUMS

Par pasākumiem, lai Latvijas PSR likvidētu kontrrevolucionāro, naidīgo elementu paliekas

 

[..]

Fakti liecina par to, ka līdz pat šim laikam Latvijas PSR teritorija vēl nav atbrīvota no naidīgiem, kontrrevolucionāriem elementiem.

Pēc ziņām uz 1948. gada 15. septembri republikā ir 10127 kulaki un 5000 legalizējušies bandīti [..].

Pēc Latvijas PSR Finansu ministrijas ziņām 1941. gadā tika izdotas 20372 atļaujas par tiesībām nodarboties ar privātu tirdzniecību un mājrūpniecību (ar algota darba spēka pielietošanu, izņemot mājamatniekus [..] un 1946. gadā – 1293.

Pēc LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes ziņām Latvijas PSR lauku iedzīvotāju dokumentēšanas un pierakstīšanas laikā tika atklāti 14206 cilvēki ar kompromitējošiem materiāliem, tajā skaitā:

tiesātie, uz kuriem attiecas “Nolikuma par pasēm”

38. pants                                                                         195 cilvēki

uz kuriem attiecas “Nolikuma par pasēm” 39. pants         158 cilvēki

tiesātie pēc citiem Kriminālkodeksa pantiem            829 cilvēki

vācu okupācijas laikā dienējušie policijā                            673 cilvēki

no policistu ģimenēm                                                       941 cilvēki

dienējušie SS karaspēkā                                                  3754 cilvēki

SS karaspēkā dienējošo ģimenes ‑                                    197 cilvēki

bijušie militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedri  1815 cilvēki

bandītisko formējumu dalībnieki                                      1179 cilvēki

vācu armijā dienējošie                                                     1681 cilvēki

citi                                                                               1005 cilvēki

Pašlaik šķiriski naidīgie un svešie elementi ir izvirzījuši mērķi:

1) iekļūt padomju valsts iestādēs, uzņēmumos un organizācijās, lai grautu šo organizāciju darbību, veiktu saimniecisko un politisko pasākumu sabotāžu [..], nodarbotos ar kaitniecību, spiegošanu un sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu;

2) veikt kontrrevolucionāru aģitāciju pret republikā izvērsto kolhozu celtniecību, iekļūtu kolhozos, lai tos sagrautu, iebiedētu tos zemniekus, kuri iestājas kolhozos, veikt plēsonīgu lopu izkaušanu;

3) dažādos veidos (paslēpjot zemi un lopus no aplikšanas, atstājot zemi bez apstrādāšanas, atsaucoties uz neražu un lietu un saimniecību sadalīšanu) sabotējot nodokļu un lauksaimniecības produktu piegādi valstij;

4) veikt kontrrevolucionāru darbu jaunatnes un skolu audzēkņu vidū, savervēt jaunatni naidīgam darbam;

5) diskreditēt vietējos partijas un padomju vadītājus, censties izmantot naidīgos nolūkos vismazākos trūkumus un kļūdas viņu darbā;

6) censties uzkurināt nacionālās nesaskaņas un naidu republikas iedzīvotāju vidū un saliedēt buržuāziski nacionālistiskos naidīgos elementus ap prasībām pēc “neatkarīgās Latvijas”, kuras izvirza vairākas atmaskotās kontrrevolucionārās organizācijas;

7) censties piesaistīt savā pusē padomju varai nenaidīgo iedzīvotāju daļu no lauku vidējo zemnieku un pilsētas inteliģences puses, izplatot dažādas melīgas baumas par “gaidāmo karu”, par “kapitālistisko valstu palīdzību Latvijas atbrīvošanai”, radot iedzīvotāju mazapzinīgajā daļā nervozitāti, šaubas par rītdienu, izsūtot anonīmas draudu vēstules par atbildību par aktīvu palīdzību padomju varai utt. [..]

Ar visiem iespējamiem līdzekļiem naidīgie kontrrevolucionārie elementi cenšas iekļūt un iekļūs tajā darbā, kurš ir saistīts ar materiālajām vērtībām, kā arī tajās organizācijās, kuru darbība ir noteicoša, lai izpildītu tos vai citus partijas un valdības pasākumus vai skar plašu iedzīvotāju masu intereses (pagastu un ciemu izpildu komitejas, zemes un sagādes orgāni, Izglītības ministrijas orgāni un citi), lai valsts aparāta iekšienē veiktu naidīgu, graujošu darbu [..].

Tikai pēc Latvijas LK(b)P CK iejaukšanās Kuldīgas apriņķī tika atklāti un politisku iemeslu dēļ no darba atbrīvoti vairāk nekā 200 cilvēki [..].

 

 

Latvijas PSR prokurors

justīcijas 2. klases padomnieks A. Mišutins

 

 

LVA, PA-101. f., 11.  apr., 70. l., 88.- 89., 94., 96., 98. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

88.  No laikraksta “Cīņa” ievadraksta “Augstāk revolucionāro modrību!”

 

1948.gada 18. decembrī

 

[..]

 

“Cīņas” redakcija saņem darbaļaužu vēstules, kurās tie atmasko budžus, brīdina par viņu nelietībām, mahinācijām un noziegumiem. Šīs vēstules stāsta, kā budži un to rokaspuiši cenšas ielīst kolhozos, padomju un saimnieciskās organizācijas, lai tur izvērstu savu graujošo darbu. Visvairāk brīdinājumu nāk no lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, mežrūpniecības saimniecībām, patērētāju biedrībām. Ne mazums budžu ir aizgājuši no savām saimniecībām un tagad tur, kur trūkst boļševistiskās modrības, uzstājas zem dažādām maskām. Vietām viņi pārvērtušies par traktoristiem un kuļmašīnu vadītājiem, meža meistariem un sargiem. Viņi cenšas kaitēt, dezorganizējot darbu, radīt nekārtības.

[..] Latvijas K(b)P CK vairākkārt brīdinājusi partijas organizācijas, lai tās būtu modras, audzinātu visos darbaļaudīs revolucionāro modrību, nesamierināšanos ar trūkumiem. Tieši aiz dažādiem trūkumiem un nebūšanām parasti slēpjas budži un viņu rokaspuiši. [..]

 

Cīņa, 1948. gada 18. decembris.

 

 

89.  No LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa runas Latvijas kolhozu priekšsēdētāju sanāksmē par cīņu pret “kulakiem”

 

1948. gada 30. decembrī

[..]

 

Bet mūsu jaunajiem kolhoziem ir arī lieli trūkumi. Pirmais – kolhozos līda iekšā, visādi lokoties, melojot, maskējoties cenšas, tiecas iekšā kolhozos ar nolūku graut un ārdīt šos kolhozus no iekšienes kulaki. Daļa kolhoznieku, sevišķi vidējie zemnieki, liberāli, samierinoši izturas pret kulakiem, balso par tiem kopējās kolhozu sapulcēs, aizstāv tos un vietām pat ievēl par priekšsēdētājiem. Šis ir galvenais politiskais trūkums mūsu kolhozu organizēšanā, kolhozu dzīvē. Un tas ir jāizgriež laukā ar asu nazi. Kulaki kā lauku lielsaimnieki, kā pelēkie baroni ir nesamierināmi padomju varas un kolhozu ienaidnieki, tos nedrīkst laist pie kolhoziem tuvumā par lielgabala šāviena attālumā. Kolhoziem ar kulakiem jāved nesaudzīga cīņa un šajā cīņā jāuzvar. [..]

 

LVA, 611. f., 3.  apr., 95. l., 185. lp. Oriģināls.

 

 

90.  No LK(b)P Valmieras apriņķa komitejas sekretāra J.Meļņikova informācijas LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai par “naidīgo elementu” iekļūšanu kolhozos

 

1949.gada 10. janvārī

 

 

Latvijas K(b)P CK Lauksaimniecības nodaļa biedram Baranovam

INFORMĀCIJA

Par Valmieras apriņķa kolhozu organizatoriski saimniecisko stāvokli uz 1949. gada 10. janvāri

 

 

[..]

Sakarā ar to, ka ir atklāta naidīgo elementu - aizsargu un kulaku iekļūšana kolhozos, LK(b)P apriņķa komitejas birojs noklausījās partijas Ternejas pagasta komitejas sekretāres b. Langes un partijas Mazsalacas pagasta sekretāra b. Daņilova atskaiti par to, kā  partija vada kolhozus.

No darba kolhozā “Druva” atbrīvota bijusī aizsardze Buive un kulaks Galviņš, kurš bija Rencēnu pagastā ielavījies par kolhoza “Zelta vārpa” priekšsēdētāju. [..]

 

Latvijas K(b)P Valmieras apriņķa komitejas sekretārs J.Meļņikovs

 

 

LVA, PA-129. f., 9.  apr., 161. l., 108.-110.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

91.  No LK (b)P X kongresa vēstules J. Staļinam

 

1949. gada 28. janvārī

 

 

No Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongresa

 

Maskavā, VK(b)P Centrālajā Komitejā

biedram JOSIFAM VISARIONOVIČAM STAĻINAM

 

[..]

Mēs apsolam Jums, biedri Staļin, celt vēl augstāk partijas organizatoriskā un partijas politiskā darba līmeni, darīt visu nepieciešamo, lai tālāk paceltu visus ideoloģiskās frontes iecirkņus, cīnīties pret visiem buržuāziskā nacionālisma izpaudumiem, pret zemošanos ārzemnieciskā priekšā, neatlaidīgi izravēt kapitālisma atliekas no cilvēku apziņas, audzinot darbaļaudis staļiniskās padomju tautu draudzības garā, uzticībā lielās Ļeņina – Staļina partijas lietai.

Republikas partijas organizācijas un latviešu tautas vārdā Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongress zvēr Jums, mūsu mīļotais vadoni un skolotāj, atdot visus savus spēkus cīņai par pēckara piecgades izpildi četros gados, par kolhozu iekārtas uzvaru republikā, nenogurstoši cīnīties par Latvijas PSR saimniecības un kultūras tālāku uzplaukumu, par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības varenības stiprināšanu. [..]

 

Latvijas Komunistiskās (boļševiku)

partijas X kongress

 

Cīņa, 1949. gada 28. janvāris.

 

 

92.  No LPSR Lauksaimniecības kooperācijas galvenās pārvaldes priekšnieka A. Kalniņa runas LPSR MP  biroja sēdē par cīņu pret  “kulakiem”

 

1949. gada 2. februāris

 

[..]

 

Biedrs Ponamarjovs grib man uzrādīt politisku apsūdzību jautājumā par kulakiem. Tā, piemēram, tajā dokumentā, kuru es parakstīju pirms pusotra gada, viņš uzrakstīja nepareizi, ka es formāli novērtēju CK un Ministru Padomes lēmumu. Es uzskatīju, ka var rasties neskaidrības, ka mēs tādu cilvēku skaitu ieskaitījām kulakos, kādu nevar ieskaitīt. No “Dārzkopja” pēc lielas pārbaudes tikai 10 cilvēkus atzina par kulakiem. Par viņiem bija speciāls lēmums. Pētersonu mēs tūdaļ pat atbrīvojām, viņa vietā ielikām partijas biedru. [..]

Lauksaimniecības kooperācija noorganizējās 1945. gadā un mani nevar apvainot par to, ka es neesot noteicis, kurš ir kulaks un kurš ne. Nevar tādēļ, ka neviens nebija noteicis tādus kritērijus [..]. Kas attiecas uz cīņu pret kulakiem, tad 3000 cilvēkus mēs no kooperācijas esam padzinuši. Daudzas reizes prezidijā mēs esam klausījušies jautājumu par kulakiem, veicām vairākas pārbaudes un cīnījāmies pret šo lietu. Taču kulaki kooperācijā vēl ir, to noliegt es nevaru, tādēļ, ka kulaku izslēgšanas noformēšana notiek lēni. [..]

 

LVA, 270. f., 2. apr., 770. l., 36.- 37. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

93. Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbinieces V. Pētersones ziņojums LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas kadru sekretāram A. Baidiņam par A.Porukas “neuzticamību”

 

1949. gada 5. jūlijā

 

LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas kadru sekretāram biedram Baidiņam

 Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbinieces Veltas Pētersones ZIŅOJUMS

 

 

Ziņoju Jums, ka Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesā kā darbinieki strādā padomju varai nevēlami, buržuāziski, pretēji noskaņoti cilvēki. [..] Šādus darbiniekus visu laiku slēpj un auklē pati tautas tiesnese b. Kadišs. Šāds padomju varai nevēlams elements tiesas darbā, II iecirkņa tautas tiesā, būtu tiesas sēžu sekretāre Poruks Anna. [..] Viņa cēlusies un izaugusi Druvienas pagasta vecāku 60 ha lielajā saimniecībā [..], iemantojusi savas šķiras ulmaniskus, nacionālistiskus uzskatus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai Armijai, Poruka ar vecākiem aizbrauca uz drošāku “aizmuguri” – Vāciju. [..]

Šogad martā viņas vecāki, brāļi tika represēti kā padomju varai naidīgi elementi. Bet tā kā Poruka strādā Jaunpiebalgā, vecāki Druvienā, tad izdevās izvairīties no izsūtīšanas. Druvienas izpildu komitejas pārstāvji Poruku vēlāk gan aizveda, bet, tā kā ešelons bijis aizgājis, tad viņa palika un joprojām strādā tautas tiesā kā sēžu sekretāre. Nedomāju, ka Poruka par visu to būtu samierinājusies. Atbalstu, ka pareizi darīts, izsūtot pretpadomju elementus un viņas vecākus. Poruka nebeidz raudāt un zūdīties par aizvesto “nabadziņu” likteni. [..]

Secinu, ka tādi cilvēki, kā Poruka nevar būt tik svarīgas valsts iestādes, varas orgāna tautas tiesas darbinieks.*

 

Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbiniece V. Pētersone

 

 

LVA, PA-115. f., 5. apr., 7. l., 24. lp. Oriģināls.

 

 

94. No Iekšlietu ministrijas Madonas apriņķa Milicijas daļas priekšnieka J.Kuzņecova ziņojuma LK(b)P Madonas apriņķa komitejas sekretārei I.Čarpai par “neuzticamiem “ kolhozniekiem

 

 

Pilnīgi  slepeni

 

1949.gada 4. novembrī

 

 

Latvijas K(b)P Madonas apriņķa sekretārei b. Čarpai

 

[..]

Ziņoju, ka, pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, Sarkaņu pagasta kolhozā “Rītausma” par posminieku strādā bijušais 30 ha zemes īpašnieks Ādolfs Elksnis, kurš sarakstās ar izsūtīto kulaku Jāni Leitānu. Viņš Elksnim raksta: “Saudzē manu zirgu. Es drīz no turienes atgriezīšos”. Elksnis kopā ar Sarkaņu ciema padomes priekšsēdētājas vīru Pēteri Baumani un kolhoza klētnieku Pēteri Āboliņu ir nosūtījuši kulakam Leitānam paciņu.

Posminieks Elksnis patiešām saudzē kulaka Leitāna zirgu. Nevienam no kolhozniekiem to nedod, bet izmanto tikai savām vajadzībām. Bez tam Elksnis kolhoznieku vidū veic visāda veida pretpadomju aģitāciju. [..]

 

LPSR Iekšlietu ministijas apriņķa daļas priekšnieks

 milicijas leitnants Kuzņecovs

 

LVA-PA, 123. f., 7. apr., 5. l., 95. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

95. No LK(b)P CK instruktora A.Ratnieka izziņas par “ kadru tīrīšanu “ Liepājas apriņķī

 

 

[ne agrāk par 1949.gada 17.maiju]*

 

 

IZZIŅA

 

Par LK(b)P CK brigādes darbu Liepājas apriņķī sakarā ar Latvijas K(b)P CK biroja 1949. gada 17. maija lēmumu “ Par darbu ar kadriem partijasLiepājas apriņķa organizācijā

 

Sakarā ar to, ka apriņķa kolhozu, padomju un kooperatīvu kadri ir piesārņoti, pie partijas apriņķa komitejas ir izveidotas 5 komisijas, lai apsekotu un atbrīvotu tos no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem. [..] Lai šo darbu paātrinātu, pēc sīkas instruktāžas apriņķa komitejā uz visiem 29 apriņķa pagastiem tika nosūtīti kā pilnvarotie plēnuma dalībnieki un apriņķa komitejas darbinieki. [..]

 

Latvijas K(b)P CK instruktors Ratnieks

 

LVA, PA-101. f., 12. apr., 263. l., 146. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

*ne agrāk par 1949. gada 17. maiju

 

 

 

 

96. LPSR Valsts drošības ministra vietnieka A.Košeļeva ziņojums LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par “neuzticamo  personu” atrašanos kolhozos

 

Pilnīgi  slepeni

 

Nr. 22/3/64-ps                                              1950. gada 20. janvārī

 

 

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas Milicijas pārvalde

nodaļa cīņai ar sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu

 

DIENESTA ZIŅOJUMS

Par neuzticamu personu

atrašanos dažos Latvijas PSR kolhozos

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram LĀCIM

 

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas milicijas orgāni, izdarot pārbaudi bijušā Viļakas un Daugavpils apriņķī, atklāja, ka dažu kolhozu vadībā atrodas personas, kuras nerada uzticību.

Bijušajā Viļānu apriņķī:

1.                             Kolhoza “Jaunais komunārs” priekšsēdētājs Leons Baklāns - Latvijas vācu okupācijas laikā strādāja par pagasta vecāko (atzīme dokumentā: Krustpils rajons)

2.                             Kolhoza “Tautu draudzība” priekšsēdētājs Pelšs - dienēja vācu armijas SS karaspēkā par apakšvirsnieku (atzīme dokumentā: VĻKJS biedrs, komjaunatnes organizācijas sekretārs Padomju armijā).

3.                             Kolhoza “Jauniešu druva” priekšsēdētājs Ludvigs Krišobāns - Latvijas okupācijas laikā dienēja par apakšvirsnieku vācu armijā (atzīme dokumentā: Krustpils rajons).

4.                             Kolhoza “Saules stars” priekšsēdētājs Antons Nemotnieks -  1941.-1944. gadā dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: neapstiprināts).

5.                             Kolhoza “Darba zemnieks” priekšsēdētājs Jānis Vilkaušs - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

6.                             Kolhoza “Latgale” priekšsēdētājs Jāzeps Broks - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

7.                             Kolhoza “Lielais lūzums” priekšsēdētājs Jāzeps Kozuls -agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

8.                             Kolhoza “Sarkanā zvaigzne” priekšsēdētājs Jānis Jaunsiņš -agrāk lieltirgotājs. Latvijas okupācijas laikā Jaunsiņš dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

9.                             Kolhoza “Sarkanā zvaigzne” brigadieris Arturs Stūrītis -agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: dienēja Sarkanajā Armijā, strādā labi).

10.                        Kolhoza “Darba zemnieks” brigadieris Jāzeps Mesters- agrāk bija tiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta. Mestera dēli Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

11.                        Kolhoza “Taisnība” brigadieris Jāzeps Sparāns - brīvprātīgi dienēja vācu armijā. Tā paša kolhoza brigadieris Vilkaušs Latvijas vācu okupācijas laikā bija pagasta valdes loceklis. (atzīme dokumentā: Sparāns atbrīvots, Vilkaušs [..] strādā par noliktavas pārzini).

12.                        Kolhoza “Idene” brigadieris Broņislavs Skangels - Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

13.                        Kolhoza “1. maijs” brigadieris Konstantīns Brenčs un tā paša kolhoza brigadieris Jānis Skraučs - dienēja vācu armijas SS karaspēkā (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

14.                        Kolhoza “Saules stars” brigadieris Vinca Dārznieks agrāk bija vācu atbalstītājs, viņa brālis notiesāts par dzimtenes nodevību. Tā paša kolhoza brigadieris Benedikts Inkevičs – viņa brāļi ir notiesāti kā bandīti (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

15.                         Kolhoza “Gaisma” brigadieris Konstantīns Strods - agrāk bija vācu atbalstītājs. Vinca Strods dienēja vācu armijas SS karaspēkā (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

16.                        Kolhoza “Zelta druva” brigadieris Pēteris Broks - agrāk bija vācu okupācijas varas atbalstītājs (..) (atzīme dokumentā: atbrīvots).

17.                         Kolhoza “Oktobris” brigadieris Vinca Strods - agrāk dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: tiek pārbaudīts).

18.                         Kolhoza “Gaisma” fermas vadītājs Vaclavs Juška ir bijušais vācu atbalstītājs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

19.                         Kolhoza “1. maijs” fermas vadītājs Pēteris Kalvāns - agrāk bija bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks (atzīme dokumentā: atbrīvots).

20.                         Kolhoza “Saules stars” fermas vadītāja Tekla Litovniece ir bandītu atbalstītāja, viņas vīrs un brāļi agrāk bija bandītu formējumu dalībnieki (atzīme dokumentā: atbrīvota).

21.                         Kolhoza “Padomju Zalāni” fermas vadītājs Antons Leitāns - agrāk bija bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks (atzīme dokumentā: Krustpils rajons).

22.                         Kolhoza “Saules stars” klētnieks Donāts Mozuma - Latvijas vācu okupācijas laikā bija policists (atzīme dokuentā: atbrīvots).

23.                         Kolhoza “Jaunais komunārs” klētnieks Ivans Indāns bija vācu atbalstītājs (atzīme dokumentā: Krustpils rajons).

24.                         Kolhoza “Darba zemnieks” klētnieks Nikodims Mesters -agrāk bija vācu atbalstītājs. Viņa dēls vācu okupācijas laikā dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

25.                         Kolhoza “Gaisma” rēķinvedis Jāzeps Mozga - Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

26.                        Kolhoza “Centība” rēķinvedis Aleksandrs Leitāns - Latvijas vācu okupācijas laikāi - bijušais vācu armijas brīvprātīgais (atzīme dokumentā: atbrīvots).

27.                        Kolhoza “Parīzes komūna” rēķinvedis Jānis Briģis - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs. Latvijas vācu okupācijas laikā viņš dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

28.                         Kolhoza “Draudzīgā saime” rēķinvedis Leonards Juška - agrāk bija sodīts par pretpadomju aģitāciju [..].

29.                         Kolhoza “Tautu draudzība” rēķinvedis Pēteris Tomiņš  -agrāk bija vācu atbalstītājs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

30.                         Kolhoza “Gaisma” posminieks Kārlis Seržants - Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā, posminieks Jānis Saliniks agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

31.                         Kolhoza “Upmalieši” posminieks Bonifācijs Struleļs - agrāk dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

32.                         Kolhoza “Zelta zvaigzne” posminieks Antons Broks -buržuāziskās Latvijas laikā dienēja par cietuma uzraugu, bet vēlāk ‑ policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

33.                        Kolhoza “Tautu draudzība” rēķinvede Konstancija Caune  -agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedre (atzīme dokumentā: revīzijas komisijas priekšsēdētāja, ciema padomes deputāte, strādā labi).

 

[..]

 

Bijušajā Valkas apriņķī:

1.                             Kolhoza “Rauza” priekšsēdētājs Dāvis Jansons - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs un Latvijas buržuāziskās valdības Saeimas deputāts.

2.                             Tā paša kolhoza valdes loceklis Roberts Treijers ir bijušais militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs, Latvijas vācu okupācijas laikā, bija šucmanis.

3.                             Kolhoza “Rauza” valdes loceklis Jānis Ozoliņš - agrāk bija kulaks.

4.                             Tā paša kolhoza valdes loceklis Jānis Melzups agrāk bija lieltirgotājs.

 Milicijas orgāni, lai minētās personas atbrīvotu no ieņemamajiem amatiem kolhozos, ir informējuši partijas un padomju orgānus.

Minētais tiek ziņots Jūsu rīkojumam.

 

LPSR Valsts drošības ministra vietnieks

3. ranga milicijas komisārs Košeļevs

 

LVA, 270. f., 13. apr., 610. l., 33. - 36. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

Atzīmes dokumentā:

 Iepazīstināt B. Ozoliņu, Černiševu, Žukovu. Vajag pieņemt mērus, lai attīrītu kolhozus no šīm [..] personām. 23.01.50. V. Lācis.

 

 

97.  No LK(b)P CK sekretāra F. Titova referāta  LK(b)P CK 10.-11. februāra plēnumā par  LK(b)P Valmieras rajona komitejas kļūdām kadru izvēlē

 

1950. gada 10. februārī

 

[..]

 

Darbinieku izraudzīšanā rupjas kļūdas ir pieļāvusi partijas Valmieras rajona komiteja. Partijas rajona komitejas 2. sekretārs b. Meļņikovs un rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Paegle radīja pat savu “teoriju par nepieciešamību izmantot svešus un naidīgus cilvēkus vadošā darbā. Viņi apgalvo, ka Valmieras rajons agrāk esot bijis kulaku rajons, ka visi tā iedzīvotāji tādā vai citādā mērā esot bijuši saistīti ar dažādām partijām un buržuāziskām organizācijām, kādēļ, gribot vai negribot, bet kādam darbs esot jāuztic. Nu, bet tā kā bijušie aizsargi, policisti, vācu atbalstītāji tagad strādājot, cenšoties, tad viņus aiztikt neesot nepieciešams.

Pēc nepilnīgām ziņām šā rajona ciema padomēs un kolhozos ir atklāti vairāk nekā 90 bijušie aizsargi, Ulmaņa kulaku partijas “Zemnieku savienība” biedri un leģionāri, kuri strādā atbildīgā darbā.

[..] Lauksaimniecības ministrijas aparātā no 190 darbiniekiem 43 izrādījās aizdomīgi un sveši cilvēki. [..] Ne tik sen tika arestēta bijušo Lauksaimniecības ministrijas darbinieku grupa, kura nodarbojās ar pretpadomju darbību [..].

 

LVA, PA-101. f., 13. apr., 2. l., 6., 7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

98. No LPSR lauksaimniecības ministra J. Vanaga runas LK(b)P CK 10.-11. februāra plēnumā par lauksaimniecības speciālistu trūkumu

 

1950. gada 10. februārī

[..]

Kur slēpjas mūsu grūtības? Mūsu grūtības lauksaimniecībā ir tādas, ka mums trūkst speciālistu. Kādēļ tas ir tā? Tas ir tādēļ, ka mūsu speciālistu vidū, kurus mēs saņēmām no buržuāziskā laika, no 890 agronomiem palika tikai 20 %. Mēs bijām spiesti, politisku apsvērumu dēļ, atbrīvot 80 % speciālistu ar augstāko izglītību. Kādēļ? Tādēļ, ka visiem ir zināms, ka tieši fašistiskajā laikā augstāko izglītību ieguva cilvēki tikai no kulaku slāņa, tikai viņi varēja iegūt augstāko izglītību un tādēļ lielais vairākums no agronomiem ir kulaki [..].

 

LVA, PA-101. f., 13. apr., 2. l., 62. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.