II nodaļa |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
27.No
Ilūkstes apriņķa tautas tiesas izpildītāja K. Jozāna iesnieguma LPSR tieslietu tautas komisāram A. Jablonskim par
mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā 1945. gada 20. septembrī Latvijas PSR tieslietu tautas
komisāram b.JABLONSKIM IESNIEGUMS 1945. gada 15. oktobrī
es, Ilūkstes apriņķa II iecirkņa tautas tiesas izpildītājs, Kazimirs Jozāns
apmeklēju Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļu, lai saņemtu ziņas
par izpildlapas realizāciju par mantas konfiskāciju, un man valsts ieņēmumu
inspektore b. Zīļa paskaidroja, ka viņa Skrudalienas pagastā izdarījusi
realizāciju. Viņa kopā ar Skrudalienas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju
N. Šešoku ieradusies Skrudalienas pagasta Strēlnieku mājās, kur paskaidroja,
ka notiesātā Antona Kursiša sieva var samaksāt viņam no kopējās saimniecības
pienākušos daļu [..], kas aprēķināta Ilūkstes apriņķa Finansu nodaļai un
nomaksāt divu nedēļu laikā. Otrā dienā Skrudalienas pagasta partorgs paziņoja,
ka esot jāizņem lopi, bet nevis nauda. Otrā dienā tika izņemta 1 gadu veca
tele, 2 cūkas[..], aitas, 1 kumode, 1 skapis, kuri tika aizvesti uz
Skrudalienas pagasta izpildu komiteju. Kam nodots viss augstāk minētais, man
nav zināms. Viss izņemtais īpašums tika nocenots par 1950 rbļ. un nodots par
labu valstij uz Ilūkstes apriņķa Finansu daļas vārda. Papildus: atbildētāja papildus iesniedza
iesniegumu, ka viņai paņemtas pēdējās cūkas, ka viņai vairāk nepalika un, ka
viņa bijusi ar mieru nomaksāt naudā, bet lai lopus atstātu viņai. Tiesu izpildītājs bija izdarījis šādu nocenošanu: cūkas 2 3000 rbļ. aita 1 400 rbļ. tele 1 500 rbļ. kumode 1 500 rbļ. skapis [..] 500 rbļ. Kopā : 4900 rbļ. K.Jozāns LVA, PA-101. f., 8. apr., 21.
l., 81. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 28.No LPSR
tieslietu tautas komisāra A. Jablonska ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F. Titovam
par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā 1945.gada 30. oktobrī Latvijas
K(b)P CK sekretāram F.Titovam ZIŅOJUMS [..] Ilūkstes apriņķa II iecirkņa
tautas tiesu izpildītājs b. Jozāns ziņo, ka pēc tribunāla sprieduma bija
jāizdara pilsoņa Antona Kursiša īpašuma konfiskācija, kurš dzīvo Skrudalienas
pagasta Strēlnieku mājās. Ieradies uz vietas, viņš izdarījis visas sētas
aprakstīšanu. Ar tautas tiesas lēmumu bija noteikts, ka īpašuma daļa, par kuru
ir jāizdara konfiskācija, ir 1950 rbļ. un par šo summu saskaņā ar aprakstu ir
jāizdara mantas izņemšana. Šajā lietā iejaucās partorgs (uzvārdu nezin) un
izņēma no šīs saimniecības īpašumu par 4900 rbļ., bet apriņķa finansu nodaļā
nodeva 1950 rbļ. Latvijas
PSR tieslietu tautas komisārs A.Jablonskis LVA, PA-101. f., 8. apr., 21.
l., 80. lp. Oriģināls. 29. Demobilizētā
vecākā leitnanta P. Kalačeva vēstule laikraksta Sovetskaja Latvija redakcijai
par nodokļu inspektoru patvaļu Laikraksta Sovetskaja Latvija
redakcijai Rīgā 1947.
gada 9.jūnijā 1947. gada 18. jūnijā,
būdams ciemos pie savas paziņas J. Jansones Cēsu apriņķa Drabešu pagasta
Priežu mājās, es sastapos ar kaitīgas aģitācijas faktiem, kura ir vērsta pret
valsts interesēm un tās kārtību. Šie fakti ir šādi: 1874. gadā dzimusī J.
Jansone saņēma uzdevumu 1946. gadā nomaksāt lauksaimniecības nodokli par summu
395 rubļi un 90 kapeikas. Viņa šo summu līdz šim laikam nav samaksājusi, jo
Finansu ministrijā viņai pateica, ka viņa ir aplikta nepareizi, jo viņa ir
gados veca un algotu darbu neizmanto. Tā iemesla dēļ viņa uzskatīja, ka
nodoklis viņai nav jāmaksā. Un, lūk, 1947. gada 18. jūnijā pie viņas ieradās
Cēsu apriņķa nodokļu inspektore b. Treimane un Drabešu pagasta izpildu
komitejas nodokļu inspektore, lai izdarītu mantas aprakstīšanu. Pilsone Jansone
viņām paziņoja, ka viņa no nodokļa ir atbrīvota, bet viņai pateica, ka esot
papīrs no Finansu ministrijas par to, ka viņai esot jāmaksā un ka viņas šo
papīru atsūtīšot vēlāk, jo tas esot aizkavējies pagastā. Tad uzsāka mantas
aprakstīšanu apraksta slaucamu govi un novērtē to par 700 rubļiem. Bet
slaucama govs ir viena, bet ir vēl gadu vecs teliņš un 2 zirgi. Pilsone Jansone
aktu parakstīt atteicās, paziņojot savu nepiekrišanu govs aprakstīšanai. Es par to ieinteresējos
un savukārt b. Treimanei uzdevu dažus jautājumus. Kādēļ tika izdarīta govs
aprakstīšana, ja varēja aprakstīt mājturības lietas par summu 395 rubļiem un 90
kapeikām, kuru mājās ir pietiekami un, ka ir arī vērtīgas klavieres. Viņa man
atbildēja, ka apriņķa izpildu komitejā esot saņēmusi instrukciju, aprakstīt to,
kas ir izdevīgi finansu nodaļai un pirmkārt jau lopus, jo tie ātri tiekot
realizēti ar patērētāju kooperācijas palīdzību un apriņķa izpildu komitejas
finansu nodaļa no tā saņem ienākumus, kuri par pagājušo gadu ir 50 tūkstoši
rubļu. [..] Es uzdevu arī tādu
jautājumu: Kā jūs uzskatiet, ja tiks konfiscēta slaucama govs, bet pilsonei Jansonei
valstij ir jānodod 400 litri piena, vai viņa ar savu parādu valstij nenodarīs
zaudējumu? Man atbildēja, ka uz
viņām tas neattiecas, nodos viņa pienu vai ne. Un par gaļu arī. Viņām to
nevajagot un ka viņas aizstāvot naudas intereses. Lūk, aprakstīja govi, rītdien
konfiscēja un realizēja un ar to segšot naudas parādus, bet pilnvarotais par
piena sagādi, lai par parādiem paņemot otru govi. Es teicu, ka tādā veidā
var konfiscēt visus lopus, izjaukt visu saimniecību. Uz šo jautājumu b. Avotiņa
man atbildēja, ka 1946. gadā tādā veidā esot izjauktas 10 saimniecības, 1947.
gadā 4 saimniecības un līdz gada beigām tikšot izpostītas vēl vairākas
saimniecības. Uz viņām tas neattiecoties. Tā vajagot padomju varai. Tā spiežot
viņas tā rīkoties, bet zemniekiem uzliekot pārāk lielus nodokļus. Ulmaņa laikā
tā neesot bijis. Visi dzīvojuši labāk un bijuši apmierināti. Par šiem nepareiziem
prātojumiem es devu paskaidrojumu šādā formā: īpašuma aprakstīšana tiek
izdarīta saskaņā ar PSRS TKP 1940. gada jūnija lēmumu un tiek novērtēta uz
vietām, bet tiek veikta ar tādu aprēķinu, lai nemaksātājs saprastu un izjustu
savu vainu un pienākumu valsts priekšā. Pie tam, aprakstot mantu pirmo reizi,
jārīkojas tā, lai saimniecība neciestu, nenostātos uz izputēšanas ceļa. [..] Ja katrs
pilnvarotais aizstāv savas intereses, t. i. finansu savas un paņem govi,
piena sagādes savas un paņem otru, bet par gaļu paņem trešo, tad tas novedīs
pie zemnieka izputināšanas. [..] Tad b. Treimane
nolēma govs vietā aprakstīt pianīno, kurš ir novērtēts par 500 rubļiem. P.Kalačevs LVA, PA-115. f., 3. apr., 8.
l., 16.- 17. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 30. No
LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un
ieņēmumu pārvaldei par nodokļu
iekasēšanas rezultātiem Rīgā 1948.gada
15. janvārī PSRS
Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei ZIŅOJUMS Par PSRS Finansu
ministrijas 1949. gada 3. decembra pavēles
Nr. 909. Par nodokļu iekasēšanas rezultātiem Latvijas PSRizpildi [..] Uz 1948. gada 1. janvāri
ar nodokli ir apliktas 10 565 kulaku saimniecības jeb 3,9 % no kopējā zemnieku
saimniecību skaita. Kulaku saimniecību
lauksaimniecības nodokļa kopējā summa ir 99657 tūkstoši rubļu, ievākti ir 80
000 rubļu jeb 80,4 %. Uz 1948. gada 1. janvāri
lauksaimniecības nodokļa parāds ir 2428 kulaku saimniecībām, no kurām 1432 ir
aprakstītas un 840 nodotas tiesai. Apriņķu finansu nodaļām ir dots norādījums
aprakstīt visus kulakus parādniekus un lietas par viņiem nodot tiesai. [..] Latvijas
PSR finansu ministrs (A.Tabaks) LVA, 327. f., 7. apr., 154. l.,
1., 2. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val. 31. Ogres
apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļas vadītāja J. Bormaņa un nodokļu
sektora priekšnieces A. Platkājas ziņojums apriņķa izpildu komitejas
Lauksaimniecības nodaļas vadītājam P. Ļuļakam par parādnieku lopu pieņemšanu 1948. gada 25. februārī Ogres apriņķa
Lauksaimniecības nodaļas vadītājam b.ĻUĻAKAM ZIŅOJUMS Ogres apriņķa Finansu nodaļa
atkārtoti pieprasa Jums nekavējoši nodrošināt uz tiesas izpildrakstu pamata
izņemto lopu saņemšanu sovhoziem un kolhoziem pēc no Jums iesniegtā rakstveida
norādījuma. Nepieciešams, lai lopus saņemtu pats sovhoza vai kolhoza
priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotā persona uz rakstiskas pilnvaras pamata. Tāpat nepieciešams Jums
nokārtot steidzamā kārtā caur Lauksaimniecības ministriju un Lauksaimniecības
banku naudas aizdevumu saņemšanu sovhoziem un kolhoziem lopu apmaksāšanai. Uz tautas tiesas
izpildraksta pamata izņemamie lopi atrodas pie līdzšinējiem īpašniekiem jau
vairāk nekā mēnesi, kādēļ netiek kārtīgi apkopti, trūkst barības un lopu
uzturētājs var vēl uzstādīt prasību atlīdzināt par kopšanu un barošanu. Ņemot vērā pievestos
apstākļus, apriņķa Finansu nodaļa nevar uzņemties atbildību par izņemto lopu
saglabāšanu labā stāvoklī, vēl vairāk, ar šādu vilcināšanos tiek dota iespēja
kulaku saimniecībām aprakstītos lopus apmainīt pret mazvērtīgiem lopiem, tādā
veidā apkrāpjot valsti. Pievesto apstākļu dēļ
apriņķa Finansu nodaļa uzaicina apriņķa Lauksaimniecības nodaļu šo jautājumu
atrisināt vienas dienas laikā un par pieņemtiem lēmumiem nekavējoši ziņot
Finansu nodaļai, lai vistuvākās dienās varētu aprakstītos lopus izņemt un nodot
attiecīgiem kolhoziem vai sovhoziem. [..] Finansu
nodaļas vadītājs J.Bormanis Nodokļu
sektora priekšniece
A.Platkāja LVA, PA-138. f., 2. apr., 14.
l., 32. lp. Oriģināls. 32. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS
finansu ministra vietniekam F.Urjupinam par nodokļu maksājumu ievākšanu un
parādu piedziņas stāvokli Nr.04395 1948.
gada 10. maijā PSRS finansu ministra vietniekam b. URJUPINAM Par
nodokļu maksājumu ievākšanas un parādu piedziņas stāvokli
[..] 7.
Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1948. gada 24. marta lēmumu LPSR Tieslietu
ministrija pārbaudīja vairāku tautas tiesu darbu par to, kā tās izskata
parādnieku lietas un kā tiesu, tā arī finansu orgānu darbā atklāja veselu rindu
trūkumu par lietu noformēšanu. Saskaņā
ar šīs pārbaudes rezultātiem Finansu ministrija uz vietām deva attiecīgus
norādījumus. Pēc
informācijas no vietām piespiedu pasākumu izmantošanu nodokļu piedziņā laika
posmā no 1947. gada 1. oktobra līdz 1948. gada 1. aprīlim raksturoja šādi dati
(bez 3 apriņķiem) un bez republikāniskās pakļautības pilsētām.
Šajā laikā (no 1947. gada 1.
oktobra līdz 1948. gada 1. aprīlim) pēc izpildītiem tiesu lēmumiem parādniekiem
atņemti: zirgi 640 par summu 1500
tūkstoši rubļu govis 783 par summu 896,3
tūkstoši rubļu jaunlopi 373 par summu 185,9
tūkstoši rubļu aitas
un kazas 436 par summu 61,9
tūkstoši rubļu cūkas 268 par summu 129,6
tūkstoši rubļu kuļmašīnas 135 par
summu 387,2 tūkstoši rubļu dzinēji 119 par summu 372,0
tūkstoši rubļu lauksaimniecības inventārs par summu 278,9 tūkstoši rubļu cits
īpašums par summu 283,6 tūkstoši rubļu _______________________________________________________ KOPĀ: 4095,4
tūkstoši rubļu Uz 1948. gada 1. aprīli tām
organizācijām, kas pieņēma parādniekiem atņemto mantu, skaitījās parāds par
summu 2600 tūkst. rbļ., tajā skaitā: lauksaimniecības biedrībām 2170 tūkst.
rbļ. kolhoziem 279
tūkst. rbļ. citām
organizācijām 151
tūkst. rbļ. Pašlaik parādi palielinās. Sakarā
ar līdzekļu trūkumu biedrības un kolhozi atsakās pieņemt šo īpašumu vai pieņemt
to ar nosacījumu, ka samaksās tad, kad līdzekļi tiks saņemti. Pēc
informācijas, kas saņemta no 23 apriņķiem līdz 1. maijam, aprīlī ir
izpildīti 894 tiesas lēmumi, uz 1. maiju
neizpildīti palikuši 1037 lēmumi, tiesās atrodas 1275 neizskatītas lietas. Bez tam, apriņķu finansu daļās atrodas
723 īpašuma apraksti, kuri ir jānodod tiesai. To organizāciju parādu summa,
kas pieņēma īpašumu 23 apriņķos, uz 1. maiju paliek 3294 tūkst. rbļ. (uz 1.
aprīli tā bija 2496 tūkstoši rubļu). 3.
Plāna izpilde uz 1948. gada 1. maiju un no vietām ienākusī informācija liecina,
ka vajadzīgā lūzuma darba pastiprināšanā par parādu piedziņu vēl nav un LPSR
Ministru Padomes 1948. gada 24. marta lēmuma izpilde notiek neapmierinoši. Vairākos
gadījumos vietējās izpildu komitejas un
finansu darbinieki nenovērtē līdzekļu ievākšanas no iedzīvotājiem politisko un
saimniecisko nozīmi. Tā rezultātā vairākos apriņķos nav veikti pasākumi, kurus
saskaņā ar 1948. gada 24. marta lēmumu vajadzēja organizēt apriņķu izpildu
komiteju priekšsēdētājiem [..]. Republikas Finansu ministrija
veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pastiprinātu parādu piedziņas darbu un
lai izpildītu nodokļu maksājumu
ievākšanas plāna izpildi, taču lūzumu tā vēl nav panākusi. Parādu piedziņa un
plāna izpilde paliek neapmierinoša. Aprakstītā
īpašuma realizācija, ievērojama daudzuma nereālo ienākumu summas esamība - tas
viss negatīvi ietekmē plāna izpildi. Bez tam, pēdējā laikā daudzi parādnieki, iestājoties
kolhozā, ir sabiedriskojuši lopus un inventāru un viņiem nav palicis īpašums,
kuru varētu paņemt parādu vietā, bet daži parādnieki, iestājoties kolhozā, ir
sabiedriskojuši aprakstīto īpašumu. Sakarā ar to, ka plāna izpilde
uz 1. maiju paliek neapmierinoša un, ņemot vērā, ka maija pirmajā pusē sakarā
ar aizņēmuma realizāciju nodokļu parādu piedziņas darbs kļuva nedaudz vājāks,
Finansu ministrija griezās republikas Ministru Padomē ar lūgumu apspriest šo
jautājumu 24. marta lēmuma izpildes
pārbaudes kārtībā. Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks)
Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes
priekšnieka vietnieks (Fļerovs) LVA, 327. f., 7. apr., 154. l.,
87. - 90. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val. 33. LPSR finansu ministra A. Tabaka telegramma apriņķu finansu nodaļu
vadītājiem par nodokļu parādnieku sodīšanu Valdības telegramma Rīga 1948.gada
19.jūnijā Apriņķu finansu nodaļu vadītājiem Telegrafējiet
par stāvokli uz 1. jūniju neizpildītajās tiesu lietās, kā arī par parādu summu
atsevišķiem kolhoziem, lauksaimniecības kooperācijai un citām organizācijām
nodoto īpašumu. Nekavējoties izpildiet visus tiesu lēmumus. Turpmāk katrās
desmit dienās telegrafējiet par atlikumu neizpildītajos tiesu lēmumos. Latvijas
PSR finansu ministrs A.Tabaks LVA, 327. f., 7. apr., 155. l.,
2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 34. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par nodokļu finansu
plāna izpildi 1948. gada 29. jūnijā [..] Nolēma:
Nosodīt kā nederīgu tādu apriņķa finansu nodaļas praksi, kad aprakstīšanai tiek
pakļauti tikai liellopi, lai tiesas ceļā no kulaku saimniecībām piedzītu
parādus. Uzdot
Finansu nodaļas vadītājam b. Matisonam laikā līdz 1. augustam pieņemt mērus,
lai pilnā apjomā piedzītu parādus no kulaku saimniecībām, likvidējot viņu
parādus valstij. Aprakstīšanas gadījumā aprakstā pirmkārt iekļaut nekustāmo
īpašumu kā, piemēram, drēbes, pulksteņus un citas vērtīgas lietas. [..] LVA, 127. f., 2. apr., 4. l.,
7. lp. Oriģināls. 35. LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.
Lācim par nodokļu parādnieku sodīšanu 1948 gada 5. jūlijā Latvijas PSR Ministru
Padomes priekšsēdētājam b. V. LĀCIM sakarā ar LPSR tieslietu
ministra b. JABLONSKA un LPSR prokurora b. MIŠUTINA dienesta ziņojumu, atbildot
uz 1948. gada 24. maija Nr. 6/4026 [..] Nodokļu
piespiedu piedzīšanas darba prakse liecina, ka parādnieki, pieļaujot īpašuma
aprakstīšanu un civilprasības iesniegšanu tautas tiesā, cer lietu novilcināt un
saņemt nodokļu samaksas pagarinājumu vai pilnīgu atbrīvošanu no nodokļu
samaksas, kā rezultātā piespiedu līdzekļu piemērošanu pret parādniekiem, sākot
ar 1947. gada 3. ceturksni, palielinājās, konkrēti:
1947.
gada 4. ceturksnī un 1948. gada 1. ceturksnī tika aprakstīts īpašums lielākajam kulaku saimniecību parādnieku
vairākumam un lietas par viņiem (1641 lieta) nodotas tiesai. Lai
sauktu pie kriminālatbildības, finansu orgāni līdz 1948. gada 1. jūnijam nodeva
prokuroram materiālus par 241 kulaku-parādnieku. No tiem pie atbildības saukti 35, pārtrauktas 75 lietas, pārējā 131
vēl nav izskatīta. Tautas tiesas nav arī izskatījušas līdz 1948. gada 1.
jūnijam finansu orgānu civilprasības 1403 lietās. Latvijas PSR finansu ministrs
(A. Tabaks) LVA, 327. f., 7. apr., 154. l.,
154. - 155. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val. 36. Informācija laikrakstā
Cīņa par nodokļu parādnieku sodīšanu
Ventspils un Kuldīgas apriņķos 1948.gada 23.septembrī Sodīti nodokļu nemaksātāji
Žanis
Ķengis izvairījās no lauksaimniecības nodokļu samaksas par savu budža
saimniecību. Viņš palika valstij parādā 35145 rubļus. Ventspils
apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa notiesāja Žani Ķengi ar brīvības atņemšanu uz
vienu gadu. Ansis
Heidemanis, apsaimniekojot budža saimniecību, izvairījās nomaksāt ienākuma
nodokli. Kuldīgas
apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa sodīja Heidemani ar brīvības atņemšanu uz
vienu gadu. LPSR
Augstākā tiesa tiesu spriedumus apstiprināja. Cīņa, 1948. gada 23. septembris. 37. No
LPSR ministru, pārvalžu priekšnieku, apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju un
apriņķu finansu nodaļu vadītāju sanāksmes stenogrammas par nodokļu ievākšanas
plāna izpildi 1948. gada 24. septembrī [..] A.Tabaks - LPRS finansu
ministrs: [..] Neraugoties
uz PSRS Ministru Padomes 1948. gada 9. augusta lēmumu un Latvijas PSR Ministru
Padomes un LK(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, finansu orgānu darbs nodokļu un
apdrošināšanas maksājumu ievākšanā, acīm redzot, ir neapmierinošs. Tā rezultātā
3. ceturkšņa plāns uz 1948. gada 20. septembri kopumā republikā par nodokļiem ir izpildīts par 57,8 % un par
apdrošināšanas maksājumiem par 62,8 %. Pastāvot iepriekšējo gadu parādam par
summu 63 miljoni rubļu, ir pieļauts jauns parāds par summu vairāk nekā 75
miljoniem rubļu. Kulaku saimniecībām
pagājušo gadu un šā gada nodokļu parāds pārsniedz 50 miljonus rubļu. [..] Pastāvot
kulaku un šķiriski naidīgo elementu sabotāžai savu nodokļu saistību izpildē
valsts priekšā, finansu orgāni izrādījās nespējīgi salauzt kulaku pretošanos,
bet izpildu komiteju priekšsēdētāji finansu orgāniem nesniedza nepieciešamo
palīdzību, neorganizēja lauku padomju un partijas aktīva uzbrukumu kulakiem
vienotā frontē. Tiesa un prokuratūra līdz pēdējam laikam pret kulakiem neveica
pietiekami noteiktus pasākumus, kā rezultātā kulaku saukšana pie
kriminālatbildības notika tikai retos gadījumos. [..] Tas fakts, ka 1948. gada
pirmajā pusgadā finansu orgāni izdarīja tikai 12887 parādnieku mantas aprakstīšanu,
no kuriem 7747 lietas tika nodotas tiesai un pēc tiesas lēmumiem 2303
parādniekiem tika atņemta manta, izteiksmīgi runā par piedziņas piespiedu mēru
atraušanos no masu izskaidrošanas darba. [..] Plāna
sekmīgu izpildi un maksāšanas disciplīnas nostiprināšanu ietekmē arī jautājums
par tautas tiesu lēmumu nekavējošu izpildi un parādnieku par parādiem
aprakstītā īpašuma ātru realizāciju. Taču republikā ir vairāk nekā 100
neizpildītu tautas tiesu lēmumu. Pēdējās divdesmit dienās kulaku saimniecībās
aprakstīto lopu daudzums (18 apriņķos) sastāda: zirgi 2996, govis 4209,
jaunlopi 3100. [..] Lai
nodrošinātu LK(b)P CK biroja un LPSR Ministru Padomes lēmuma izpildi, apriņķu
un pilsētu finansu daļu vadītājiem un darbaļaužu deputātu padomju izpildu
komiteju priekšsēdētājiem ir nekavējoties jāmobilizē visi finansu, padomju un
partijas aktīva spēki, lai īstenotu dzīvē visus tos praktiskos pasākumus, kurus
ieteica īstenot partijas Centrālās Komitejas birojs. Tā, piemēram, ir
nepieciešams: [..] 7. Ņemt īpašā kontrolē
kulaku saimniecību nodokļu saistību izpildi. [..] Noteikt kontroli par to, lai prokuratūras un tiesu orgāni ātri
izskatītu lietas, kuras tiem nodotas par kulakiem, lai sauktu pie
kriminālatbildības vai lai izskatītu civilo prasību kārtībā. Nodrošināt ar tautas
tiesu lēmumiem izņemamo lopu ātru izņemšanu un realizāciju, pirmkārt kulaku
saimniecībās. Lopu izņemšanu
lietderīgi izdarīt šādā kārtībā: Tiesu
lēmumus izpildīt pagastos kopumā vienas divu dienu laikā. Līdz tai dienai uz
pagastu ir jāizbrauc nepieciešamajam iecirkņa inspektoru, kolhozu pārstāvju,
piensaimniecības biedru, lopu sagādes un lauksaimniecības daļas veterināro
darbinieku skaitam, lai lopus novērtētu, izbrāķētu un pieņemtu pēc aktiem. Lai piedalītos lopu
izņemšanā, piešķirt pagastu izpildu komitejas un ciemu padomju pārstāvjus un
nepieciešamo iznīcinātāju skaitu apsardzei, sagatavot telpas priekš izņemtajiem
lopiem, kur notiks to sadale. Vienlaicīgi ar lopu
izņemšanu, ir nepieciešams izņemt arī nepieciešamo lopbarības daudzumu. [..] Es
gribu īpaši uzsvērt, ka jautājumam par lopu izņemšanu un izvietošanu ir ne
tikai saimnieciska, bet arī politiska nozīme. [..] 8. Finansu daļām ir
jāpastiprina piedzīšanas piespiedu pasākumi pret parādniekiem no turīgo
saimniecību vidus un jānodrošina parādu piedzīšana visos gadījumos, kad parādu
dzēšanai saskaņā ar likumu var tikt aprakstīts īpašums, kā arī graudi un
lopbarība. [..] 9. [..] Tajos gadījumos,
kad kulaki pašlikvidācijas ceļā pamet saimniecības, viss pamestais īpašums ir
jāapraksta un ar aktu jānodod glabāšanā, lai šo īpašumu izņemtu ar tiesas
lēmumu parādu dzēšanai, ieskaitot arī dzīvojamās un saimniecības ēkas. [..] Biedrs Mežaraups
(Ilūkstes apriņķis): Man jāsaka, ka Ilūkstes
apriņķī finansu plāna izpildi daudz traucēja neskaidrības ar lopu pārdošanu.
Vēl ziemā bija telegramma ar b. Lāča un b. Kalnbērziņa parakstiem, kurā bija
norādīts, ka ir jāaizliedz pārdot lopus tām zemnieku saimniecībām, kuras
neizpilda lopkopības plānu. Vadoties no tās, mēs pieņēmām lēmumu, ka zemnieks
drīkst pārdot govi vai aitu tad, ja viņam ir izziņa par to, ka viņš lopkopības
plānu ir izpildījis. Tiesa,
tur prokurors mūs pārbaudīja un norādīja, ka šis mūsu lēmums ir nelikumīgs.
Mums neesot bijis tiesību tādu lēmumu pieņemt. Es lūdzu, lai dod oficiālu
protestu. Mēs devām norādījumu, lai tiem zemniekiem, kam nepieciešama
nauda, atļauj pārdot. Manuprāt, vajag
dot skaidru norādījumu, lai mēs savukārt uz vietām, pagastos un ciemu padomēs
varētu dot norādījumu. Zemnieki žēlojas, ka tamdēļ, ka viņiem nav tiesību
pārdot, viņi nevar samaksāt nodokli. Es lūgtu rast skaidrību šajā jautājumā. Ir vēl lūgums izskatīt
un atrisināt jautājumu par tirdzniecību ar maizi, tas veicinās finansu plāna
izpildi. Mēs valsts labības sagādes plānu izpildījām un, manuprāt, tas ir
jāizdara. Biedrs Lācis- LPSR
Ministru Padomes priekšsēdētājs: Uz to var atbildēt tūdaļ
pat: lai atļautu brīvu maizes pārdošanu, mums ir jāsaņem Savienības valdības
atļauja. Jautājums Savienības valdībai ir izvirzīts un kad atļauja tiks
saņemta, mēs jums par to paziņosim. [..] Biedrs Šlosmans (Ogres
apriņķis): [..] Otrs iemesls, kas
bremzēja tā ir kulaku sabotāža. Jāsaka, ka no 325 kulaku saimniecībām
norēķinājās 157, 168 kulaku saimniecības nav uzsākušas norēķinus. No tām līdz
šodienai ir aprakstīti 144 kulaki. Ir aprakstīti 89 zirgi, 111 govis, 38 aitas
un sīkais inventārs. Mums ir jāsedz 497 tūkstoši rubļi, bet aprakstītais
īpašums ir par 288 tūkstoš rubļiem. Iznāk, ka mēs varam nosegt mazāk kā 50 % no
tās summas, kura ir jāsaņem no kulakiem. No šīm 168 kulaku saimniecībām 24
saimniecībās šobrīd vairs nav nekā ko aprakstīt. Tās tika aprakstītas jau
agrāk. [..] Biedrs Zommers (Talsu apriņķis): [..] Pie
mums ir aprakstīti 32 zirgi. Es vairākas reizes griezos pie b. Tabaka, kur šos zirgus
likt? Pie mums šos zirgus nepieņem. Ar šiem zirgiem mēs mokāmies kopš pavasara
un neviens nevar pateikt, kur viņus var nodot. Mēs nevaram izpildīt Ministru
Padomes lēmumu par viņu nodošanu kolhoziem, sovhoziem un kooperācijai.
Kolhoziem zirgi ir. Viņi nepērk. Lauksaimniecības kooperācija arī. Ir jāatrod
izeja, kur zirgus likt. Pēc pirmā nomaksas
termiņa ir aprakstīts 241 zirgs. Kamēr neatradīsim vietu, kur zirgus likt,
naudas nebūs. Ir priekšlikums nodot kolhoziem, sovhoziem un kooperācijai
saglabāšanai. Bet kas samaksās par uzturēšanu? Šis jautājums ir jāatrisina.
[..] Biedrs Burkevičs
(Ventspils apriņķis): [..] Ventspils apriņķī ir
aprakstīti 400 zirgi, bet viņus nav kur likt. Lauksaimniecības kooperācijai tie
nav vajadzīgi, kolhoziem arī nav vajadzīgi, bet Lopu sagādes kantoris neņem, jo
ir pieņēmis zirgus no citiem apriņķiem. Es lūgtu dot norādījumu, uz kurieni šos
400 zirgus nosūtīt. [..] Biedrs Jevstigņejevs
(Cēsu apriņķis): Līdz
šodienai mēs nodokļu plānu esam izpildījuši par 74 %, tātad atpaliekam. [..]
Pavisam kulaku saimniecību ir 579, no tām 191 nav norēķinājusies. Visas 191
saimniecības 17. septembrī tika aprakstītas. Īpašums aprakstīts. No tām
prokuroram ir nodotas 160 lietas, pārējās 31 lieta tiks nodota šodien vai
rīt. Pie kriminālatbildības ir saukti tikai 4 kulaki. Man ir jāpievienojas
iepriekšējo biedru balsīm par to, ka prokuratūras darbinieki velkas to notikumu
astē, kuri laukos ir cīņā ar kulaku sabotāžu. Cēsu apriņķī mēs pagājušā gada
decembrī nodevām lietas par 54 kulaku saimniecībām un prokurors mūsu lietas
izskatīja 8-9 mēnešos un līdz šai dienai no vecajiem kulakiem pie atbildības
ir saukti 12. Kādi soda mēri viņiem piemēroti? Vai nu piespiedu darbi uz 3 vai
6 mēnešiem, vai labākajā gadījumā viens ieslodzījuma gads cietumā. [..] Es
uzskatu, ka republikas prokuroram ir jādod norādījums un ne tikai jādod, bet
arī jāprasa un jākontrolē, lai prokurori uz vietām ātrāk realizētu tos
materiālus, kurus dod finansu orgāni. Rodas
grūtības ar īpašuma realizāciju. Pie mums tikai kulakiem ir aprakstīti 340
zirgi, 419 govis, 286 teles, 400 aitas, 150 cūkas, pļaujmašīnas, dažāds
inventārs apmēram 500 mašīnas un daudz cita dažāda īpašuma. Mūsu
lauksaimniecības kooperācija jau ir parakstījusies savā nevarībā, līdzekļu
trūkumā un kaut arī tai lopi ir nepieciešami, tomēr no mums lopus pieņemt
nevar. Kolhozi arī tik lielu lopu daudzumu pieņemt nevar, tamdēļ ka ir jauni un
lopi tiem jau ir. Lopu sagādes kantoris zirgus neņem. Ir nepieciešamība tos
pārdot kaut kur citur. Tas ir jādara tā, lai notiktu centralizētā kārtībā, lai
nepārdotu gadījuma, iebraukušiem pārstāvjiem. Tāpat mēs nezinam, ko
darīt ar lauksaimniecības mašīnu arklu, ecešu, pļaujmašīnu realizāciju.
Kolhozi tos nepērk, viņiem sīkais inventārs ir. Ir jāatrisina jautājums par
sīkā lauksaimniecības inventāra pārdošanu individuālajiem zemniekiem. Attiecībā par īpašumu
mēbelēm, apģērbu, kurš ir par lielu summu, jautājums netiek risināts. Es
domāju, ka vajag pārdot tirdzniecībā, tāpat kā agrāk, tādēļ, ka citu izeju mēs
neredzam. Attiecībā
par to jautājumu, kuru aizskāra biedrs Mežaraups. Iznāk tā, ka zemnieks nevar
pārdot kartupeļus, graudus, gaļu, bet par to, ko viņš nodod sagādes orgāniem,
viņš arī neko nesaņem. Bet mēs no zemniekiem prasām naudu. Bet ne patērētāju
biedrība, ne lauksaimniecības kooperācija zemniekiem nesamaksā. [..] Biedrs Lācis: Pārejam pie mūsu
sanāksmes nākamā dienas kārtības punkta par to lopu realizācijas kārtību,
kuri izņemti parādniekiem. Biedrs Ozoliņš (LPSR
Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks): Lielais
vairums priekšsēdētāju un finansu darbinieku, kuri uzstājās, paziņoja, ka
pirmstermiņa līdzekļu piedziņa kavējas, ka nav nokārtota to lopu realizācija,
kurus finansu orgāni pēc tiesas lēmumiem ir aprakstījuši tajās saimniecībās,
kuras savlaicīgi nemaksā. Lopi ir jāizņem, bet nav skaidrs, kā tos realizēt.
Pēc nepilnīgām ziņām tādu lopu ir vairāk nekā 10-15 tūkstoši. Ministru
Padome šo jautājumu Birojā apsprieda un gribētu ar jums pakonsultēties, lai
nepieļautu tās kļūdas, kādas tika pieļautas pagājušajā gadā, kad daļa lopu tika
izņemta un nenokļuva tajā virzienā, kur vajadzēja. Mums ir šeit jāsaglabā divi
principi. Lai tie lopi, kuri tiks izņemti kulaku saimniecībās, nokļūtu pie
patērētāja, kurš tos varēs izmantot. Būtu nepareizi šos labākos lopus, kādi ir
kulaku saimniecībās, nodot nokaušanai. Tamdēļ ir priekšlikums, lai tos lopus,
kurus apraksta finansu orgāni, nekavējoties izņemtu un nodoti tieši
patērētājam. Galveniem patērētājiem ir jābūt kolhoziem, sovhoziem,
lauksaimniecības biedrībām. Liekas, tehniski tas ir vienkārši. Ja Finansu
ministrija vai jūs, apriņķa darbinieki, aprakstījāt lopus, paziņojat viņiem par
to, viņi atbrauca, samaksāja un paņēma. Taču prakse parādīja, ka tā tas nav. Ir
daži šķēršļi. Lopi atrodas lopu sagādes kantorī, jo kolhozi, kooperācija neņem,
viņi negrib šos lopus un tamdēļ lopi aiziet ne tajā virzienā, kurā vajag. Mēs
gribētu pakonsultēties, ko darīt, lai šo lietu nokārtotu organizēti. Teiksim,
ņemsim pagastu. Finansu darbiniekiem, speciālistiem [..] šie lopi jāizņem
pagasta robežās un jāsakoncentrē pagasta centrā komisijas vadībā, kura ir
jāizveido apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vadībā. Sugas lopi ir
jānosūta uz kolhoziem, piensaimniecības biedrībām un sovhoziem atkarībā no tā,
kā izlems komisija. Skaidrs, ka šiem lopiem ir jāiziet karantīna un
speciālistiem tie ir jāapstrādā, jo uz kolhozu fermām tūlīt nodot nevar. [..]
Vienlaikus mēs uzskatam, ka kulaku saimniecībās ir jāizņem arī lopbarība. Tas
ir jādara Finansu ministrijai. Ļoti daudz runu ir par
to, ka vairākos apriņķos kopš pavasara nav atrisināts jautājums attiecībā uz
to, ko darīt ar zirgiem. Mēs savā projektā domājam to atrisināt šādā veidā:
uzdot lopu sagādes kantorim iepirkt lopus no Finansu ministrijas. Mēs tagad
izpildu komitejām piešķiram tiesības paņemt šos lopus, šos zirgus, lai šie
zirgi, aizietu tur, kur vajag. Smags
jautājums, kuru arī vajag atrisināt, ir tas, ka ir apriņķi, kuri sava apriņķa
robežās lopus nevarēs izvietot, jo tur kolhozu skaits ir mazs.[..] Šeit apriņķa
organizācijām būs savlaicīgi jāiesniedz pieteikums Lauksaimniecības ministrijai
par to lopu daudzumu, kuru tās taisās izvietot savā apriņķī un par to daudzumu,
kurš būs lieks vai tās pietrūks, lai Lauksaimniecības ministrija varētu
organizēt un nodot citiem apriņķiem. [..] LVA, 270. f., 2. apr., 3151.
l., 6., 8.- 9., 11., 14., 16.-17., 20., 22.- 23., 27., 29., 35.- 37., 54. - 57. lp. Oriģināls. Tulkojums no
krievu val. 38. LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojums PSRS finansu ministra
vietniekam Janbuhtinam par nodokļu parādu piedziņu 1948. gada 14. oktobrī PSRS finansu ministra vietniekam biedram JANBUHTINAM ZIŅOJUMS Par PSRS Ministru Padomes 1948. gada
9. augusta lēmuma izpildi
Saskaņā
ar PSRS valdības 1948. gada 9. augusta lēmumu Nr. 3007 par parādu
piedziņas stāvokli, nodokļu un
apdrošināšanas maksājumu plāna izpildi Latvijas PSR, tika ziņots Ministru
Padomei un Latvijas K(b)P CK. Latvijas
PSR Ministru Padome 1948. gada 18. augustā pēc republikas finansu ministra
ziņojuma pieņēma izvērstu lēmumu "Par nodokļu un ieņēmumu parādu piedziņu
no iedzīvotājiem". Ar šo pašu lēmumu tika apstiprināti pasākumi, kas vērsti uz parādu piedziņas uzlabošanu un
maksājumu disciplīnas nostiprināšanu. Republikas
Finansu ministrijā ir apstiprināts ieņēmumu 5 dienu grafiks, kurš ir paziņots
apriņķu un pilsētu finansu daļām, bet tās to ir paziņojušas nodokļu inspektoru
palīgiem. 1948. gada 20. augustā finansu ministrs izdeva pavēli Nr.332
"Par nodokļu parādu un obligāto apdrošinājumu maksājumu neapmierinošo
saņemšanu no iedzīvotājiem". No 1948. gada 21. septembra ir noteikta
operatīvā ikdienas informācija pa telefonu par tām summām, kas saņemtas no
katra apriņķa un pagasta. Nodokļu inspektoru palīgi par dienas ieņēmumiem pa
telefonu paziņo apriņķu finansu daļām, bet tās - Finansu ministrijai.
Pamatojoties uz šīm operatīvajām ziņām, republikas vadošās organizācijas katru
dienu ir informētas par grafika izpildes stāvokli katrā apriņķī un pilsētā. Panākt
republikas vadošo darbinieku nosūtīšanu uz apriņķiem, lai savlaicīgi organizētu
pilnīgu lauksaimniecības nodokļa saņemšanu, neizdevās. Latvijas
K(b)P CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš 1948. gada 20. augusta telegrammā ieteica
visiem apriņķu komiteju un pilsētu komiteju sekretāriem nekavējoties apspriest
radušos stāvokli ar nodokļu un apdrošināšanas maksājumiem no iedzīvotājiem,
apstiprināt līdzekļu ienākumu ikdienas grafiku un noteikt kontroli pār to
izpildi. 1948.
gada 21. augustā otrajā telegrammā Latvijas K(b) CK sekretārs biedrs
Kalnbērziņš uzdeva visiem Latvijas K(b)P CK pilnvarotajiem, kuri atrodas
apriņkos, reizē ar labības sagādes uzdevumu izpildi, ņemt savā kontrolē arī
finansu daļu un apriņķu izpildu komiteju darbu par parādu likvidāciju un 1948.
gada lauksaimniecības nodokļa pirmstermiņa iekasēšanu. 1948.
gada 21. augustā partijas apriņķa komitejas sekretāriem tika nosūtīta arī
Latvijas K(b)P CK vēstule ar ieteikumu veikt pasākumus, lai 3. ceturksnī
nodrošinātu parādu piedziņu un kārtējo maksājumu saņemšanu. Šī vēstule tika
adresēta arī atpalikušo pagastu partijas komitejām un to sekretāriem. Piecu
dienu telegrāfiskās ziņas un ikdienas operatīvās ziņas pa telefonu no vietējiem
finansu orgāniem bija nodrošinātas. Līdzekļu ienākumu rezultātus par piecām
dienām un par katru dienu analizēja kā Finansu ministrijas vadība, tā arī Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja
vietnieks biedrs Guļaņickis. Sakarā
ar to, ka noteikto līdzekļu ieņēmumu grafiku dienā un piecās dienās visi
finansu orgāni, izņemot Rīgas, neizpildīja uz 15 atpalikušajiem apriņķiem līdz
1948. gada 20. septembrim tika komandēti LPSR Finansu ministrijas darbinieki.
Apriņķu finansu daļām palīgā komandētie biedri sniedza palīdzību vietējiem
finansu darbiniekiem, lai organizētu darbu to kulaku saimniecību aprakstu
sastādīšanā, kuras nebija uzsākušas lauksaimniecības nodokļa samaksu pirmajā
termiņā, kurš beidzās 1948. gada 10. septembrī, taču krasu lūzumu līdzekļu
savākšanā nepanāca, jo šajā laikā republikā tika izsludināts labības sagādes
plāna nobeiguma mēnesis un vietējo padomju izpildu komitejas un apriņķu un
pagastu partijas organizācijas nespēja apvienot labības sagādes plāna izpildi
ar naudas līdzekļu mobilizācijas plāna izpildi, kā to bija ieteikusi Latvijas
PSR K(b)P Centrālā Komiteja. Sakarā ar
līdzekļu neapmierinošo ienākumu Latvijas K(b)P CK 1948. gada 14. septembrī
apsprieda jautājumu "Par valsts budžeta un līdzekļu mobilizācijas plāna
izpildes gaitu". Centrālās
Komitejas birojs pieņēma izvērstu lēmumu un apstiprināja finansu darba uzlabošanas
pasākumus republikā. Ar šo
pašu lēmumu par naudas līdzekļu mobilizācijas plāna neizpildi man tika izteikts
rājiens. Lai
īstenotu Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembrī pieņemtos pasākumus,
Ministru Padome un Latvijas K(b)P CK birojs 1948. gada 17. septembrī sarīkoja
radio pārbaudi jautājumā par iedzīvotāju naudas maksājumu plāna izpildi un
lopkopības produktu, labības virsplāna nodošanas, sējas un rudens aršanas plāna
izpildi. Jautājumā
par iedzīvotāju nodokļu un apdrošināšanas
maksājumu plāna izpildi pie mikrofona tika izsaukti Ogres, Talsu,
Jelgavas, Kuldīgas, Bauskas un citu atpalikušo apriņķu izpildu komiteju
priekšsēdētāji. 1948.
gada 22. septembrī tika sarīkota otra radiopārbaude, kurā Latvijas K(b)P CK
sekretārs biedrs Ņikonovs pieprasīja apriņķu vadošajām organizācijām
nekavējoties izpildīt Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembra lēmumu
un mobilizēt partijas un padomju aktīvu, lai palīdzētu finansu orgāniem. 1948.
gada 24. septembrī Ministru Padomē notika apriņķu izpildu komiteju, rajonu
izpildu komiteju priekšsēdētāju, apriņķu un pilsētu finansu daļu vadītāju
republikāniskā apspriede, kurā īpaši tika apspriests jautājums par nodokļu un
apdrošināšanas maksājumu ievākšanu. Apspriedi vadīja republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs biedrs V. Lācis. No
vairāku apriņķu izpildu komiteju (Ilūkstes, Ludzas, Ogres, Talsu, Ventspils,
Krāslavas, Limbažu un Viļānu) priekšsēdētāju runām kļuva skaidrs, ka apriņķu
organizācijas vēl pa īstam nav iesaistījušās nodokļu un apdrošināšanas maksājumu
savākšanā, nav spējušas vienlaicīgi savienot darbu labības plāna izpildē un
līdzekļu mobilizēšanas plāna izpildē. Tajā
pašā laikā tika atzīmēts, ka iedzīvotāju naudas maksājumu plāna izpildi
negatīvi ietekmē aizliegums zemniekiem tirgū pārdot lopus, graudus un arī
vairākus citus lopkopības produktus, kā arī radušās grūtības par parādiem
aprakstīto lopu, īpaši zirgu realizācijā. Lai
novērstu šīs grūtības lopu pārdošanā un realizācijā republikas Ministru Padome
atļāva tiem zemniekiem, kuri nav izpildījuši lopkopības plānu, pārdot tirgū
sīklopus un liellopus, kuri nav derīgi atražošanai. Vienlaicīgi
ar to tika pieņemts lēmums par to lopu realizāciju, kuri aprakstīti par
parādiem. Visi par parādiem aprakstītie lopi ir jānodod kolhoziem, sovhoziem un
piensaimniecības biedrībām. Lai saglabātu sugas un produktīvos lopus, pagastos
tiek izveidotas komisijas, kuras vada apriņķa izpildu komitejas pārstāvis un
kurās piedalās zooveterinārais personāls. Taču
sakarā ar to, ka republikā ir 700 kolhozi un 45 sovhozi un to, ka tiem nav
līdzekļu, visus aprakstītos lopus, īpaši zirgus, republikas robežās nav
iespējams izvietot. Uz 1948. gada 5. oktobri republikā par parādiem skaitās
aprakstīti: zirgi - 5460, govis - 7978,
aitas, cūkas un jaunlopi - 9555. Turpmāk realizējamo lopu skaits palielināsies
uz kulaku un turīgo saimniecību aprakstīšanas rēķina. 1948.
gada 27. septembrī Latvijas K(b)P CK sasauca LK(b)P apriņķu komiteju un pilsētu
komiteju sekretāru apspriedi. Latvijas
K(b)P CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš pieprasīja apriņķu komiteju
sekretāriem veikt pasākumus, kādi ir norādīti Latvijas K(b)P CK biroja 1948.
gada 14. septembra lēmumā un nodrošināt lauku maksājumu ievākšanu no
iedzīvotājiem līdz Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 31. gadadienai [..] 1948.
gada 3. ceturksnī republikas orgāni veica piespiedu pasākumus, lai piedzītu
nodokļu parādus: izdarītas 7279 īpašuma
aprakstīšanas, t. sk., par lauksaimniecības nodokli - 4720, no tiem aprakstīts
īpašums 4028 kulakiem. Tautas tiesām nodotas 3405 lietas, t. sk., par
lauksaimniecības nodokli - 2592, no tām - 2028 lietas par kulakiem. Lai sauktu
pie kriminālatbildības, prokuroriem nodotas 2199 lietas, t.sk., 2043 lietas par
kulakiem. Kriminālā kārtā sodīti 106 kulaki. Ir izpildīti 1246 tautas tiesas
lēmumi. Neizpildīto tautas tiesas lēmumu skaits uz 1948. gada 1. oktobri ir
1046, galvenokārt, uz neizņemto zirgu un sīklopu rēķina, kuru pilnīga
realizācija Latvijas robežās ir
apgrūtināta. Augstāk minētie pasākumi nav
devuši gaidītos rezultātus un republikas finansu orgāni nav nodrošinājuši
nodokļu ienākuma un apdrošināšanas maksājumu 3. ceturkšņa plāna izpildi. 3.
ceturkšņa nodokļu un ieņēmumu plāns ir izpildīts par 70,9% un apdrošināšanas
maksājumos - par 82,3%. Pagājušo gadu nodokļu parāds 3. ceturkšņa laikā ir samazinājies
no 57 miljoniem 28 tūksošiem rubļu līdz 47 miljoniem 544 tūkstošiem rubļu jeb
par 10 miljoniem rubļu. Šajā pašā laikā uz 1948. gadu lauksaimniecības nodokļa un neprecēto nodokļa rēķina
izveidojās jauns parāds par summu - 61 miljons 70 tūkstoši rubļu un samazinājās
citu nodokļu kārtējo maksājumu parāds par 1 miljonu 730 tūkstošiem rubļu.
Parādnieku kulaku skaits sastāda 4720 par lauksaimniecības nodokļa summu - 38 miljoni 383 tūkstoši rubļu [..]. Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks) LVA, 327. f., 7. apr., 155. l.,
135. - 138. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val. 39. No LK(b)P Valkas apriņķa komitejas sekretāra J. Vočtova runas
LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par kulaku lopu nodošanu kolhoziem 1948.gada 26. oktobrī [..] Sakarā
ar spiedienu uz kulaku, mēs izvirzījām uzdevumu, palīdzēt kolhozniekiem
izveidot cūku fermas un tās cūkas, kuras aprakstīs finansu nodaļa, mēs nodosim
kolhoziem. [..] Sakarā ar kulaku saimniecību likvidāciju mums ir lielas
grūtības tādēļ, ka, neraugoties uz to, ka mums jau ir noorganizēti 25 kolhozi,
mums ir ārkārtīgi lielas grūtības ar lopu novietošanu. [..] 200 zirgus mēs
nevarējām izvietot tajos kolhozos, kuri ir noorganizēti. Es esmu
vienkārši pārsteigts par biedra Vanaga runu. Es uzskatu, ka biedrs Vanags kā
lauksaimniecības ministrs, uzstājoties pēc biedra Bērziņa*, asi nokritizēja b.
Bērziņa uzstāšanos, bet tagad, tā kā biedrs Vanags neko neteica par b. Bērziņa
uzstāšanos, radās tāds iespaids, ka visa Lauksaimniecības ministrijas kolēģija
slimo ar bailēm no kulakiem, jo biedrs Bērziņš šeit, no šīs tribīnes mums
propagandēja kulaku ideoloģiju attiecībā pret kolhozu organizēšanu [..]. Biedrs
Bērziņš pārdzīvo par zemniecības turīgo daļu un pierunā, lai kolhozi saņemtu lopus
un par tiem maksātu turīgajiem zemniekiem, tā vietā, lai šos lopus
sabiedriskotu. [..] Viņam iznāk tā,
kulakam, kulaku elementam jautājums ir jāizvirza tā: ja trūcīgais zemnieks
iestājas kolhozā ar 1 govi, bet man ir 4 slaucamas govis, tad es varu sabiedriskot
2, bet 2 pārdot [..] Tā ir īsta kulaku aģitācija. [..] LVA, PA-101. f., 11. apr., 7.
l., 55. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. * lauksaimniecības ministra
vietnieks 40. No LK(b)P Talsu apriņķa komitejas sekretāra A. Sējas runas LK(b)P
CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par kulaku saimniecību sagraušanu 1948. gada 26. oktobrī [..] Mūsu apriņķī no kolhozu
teritorijas ir jau pārvietotas 97 kulaku saimniecības. Bez tam par vienotā
lauksaimniecības nodokļa nenomaksāšanu 141 kulaku saimniecība ir aprakstīta. No
tām 18 kulaki ir notiesāti kriminālā kārtā ar visa īpašuma konfiskāciju.
Kulakiem atņemtais īpašums tika nodots kolhoziem. LVA, PA-101. f., 11. apr., 7.
l., 28. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 41. No LK(b)P Tukuma apriņķa
komitejas informācijas LK(b)P CK Sevišķajam sektoram par nodokļu parādnieku
sodīšanu Slepeni Nr. 0117 1948.
gada 10. decembrī Latvijas
K(b)P CK Sevišķajam sektoram [..] Par nodokļu maksājumu
sabotāžu pie kriminālās atbildības ir saukti 27 kulaki un tautas tiesā pēc
civilprasības par nodokļu nenomaksāšanu izskatītas 344 kulaku saimniecību
lietas. Pēc tautas tiesas
spriedumiem kulakiem atņemti un kolhoziem, sovhoziem un lopu sagādes kantorim
pret samaksu nodoti 327 zirgi, 221 govs un 376 sīklopi. Mājturības
priekšmeti un lauksaimniecības inventārs tiek realizēts patērētāju kooperācijas
sistēmā. [..] LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas sekretārs A.Jurševičs LVA, PA-127. f., 6. apr., 33.
l., 17. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 42. No LPSR Finansu ministrijas Nodokļu un
ieņēmumu pārvaldes pārskata par kulaku nodokļu parādnieku sodīšanu [ne vēlāk par 1948. gada decembrī]* [..] Uz
1949. gada 1. janvāri ar lauksaimniecības nodokli aplikto kulaku saimniecību
skaits 8895 t.sk.,saimniecības, pret
kurām pielietoti piespiedu piedziņas līdzekļi 4709 tām uzskaitīta: aramzeme (ha) 58902 siena pļavas (ha) 27339 uzliktā lauksaimniecības
nodokļa summa (tūkstoši rubļu) par 1948. gadu ar
iepriekšējo gadu parādu pieskaitījumu 112022,8 samaksāts naudā
(tūkstoši rubļu) 9422,7 segts
ar izņemtiem lopiem un īpašumu (izņemot ēkas) (tūkstoši rubļu) ‑
24317,5 norakstīts uz pagastu
izpildu komitejām nodoto ēku rēķina (tūkstoši rubļu)
31299,3 pavisam dzēsti parādi
(tūkstoši rubļu) 65052,0 nedzēstā parāda atlikums
uz 1949. gada 1. februāri (tūkstoši rubļu) 48504,1 kulaku skaits, kuri
tiesāti kriminālā kārtā ‑ 713 t. sk., Aizputes apriņķī 31, Alūksnes 30, Bauskas 33, Valkas 33,
Valmieras 71, Ventspils 33, Viļakas 9, Viļānu 13, Gulbenes 19,
Daugavpils 17, Jēkabpils 31, Jelgavas 13, Ilūkstes 23, Krāslavas 15,
Kuldīgas 46, Liepājas 49, Limbažu 25, Ludzas 21, Talsu 21, Tukuma
42, Cēsu 55. Nodokļu
un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks (V. Rotčevs) LVA, 327. f., 1. a. apr., 69.
l., 1. lp.Kopija. Tulkojums no krievu val. * datēts pēc dokumenta satura 43. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS
Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei par nodokļu ievākšanu 1949.gada 2.janvārī [..] 1948. gada 4. ceturksnī
4206 kulaku saimniecībām ir atņemts īpašums par summu 251146 tūkstoši rubļu.
Atņemtā īpašuma skaitā ir 4444 zirgi, 6280 govis, pārējie lopi 10581. Bez tam attiecībā pret
1196 kulakiem tiesas lēmumi vēl nav izpildīti un lietas par 1480 kulakiem
atrodas tiesas izskatīšanā. [..] Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks (V.Rotčevs) Lauku maksājumu nodaļas priekšnieks (Fļerovs) LVA, 327. f., 7. apr., 156. l.,
135. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val. 44. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par piespiedu līdzekļu lietošanu pret
nodokļu parādniekiem 1949.gada 10. janvārī [..]
Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks ( V.Rotčevs) Lauku maksājumu nodaļas priekšnieks(I.Fļerovs) LVA, 327. f., 7. apr., 156. l.,
155. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val. *aritmētiskās kļūdas dokumenta
kopijā 45. No LPSR finansu ministra A.
Tabaka ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F. Titovam par īpašuma atņemšanu kulakiem
nodokļu parādniekiem Slepeni Nr. 9-s 1949.gada
21. janvārī Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram Titovam ZIŅOJUMS Par to zemes platību apgūšanu
1949. gadā , kuras neizmanto kulaku un vecuma dēļ darba nespējīgo saimniecības [..] Līdz
1948. gada 1. jūnijam republikas finansu orgāni bija uzskaitījuši 9545 kulaku
saimniecībās: aramzemi 96052 ha, pļavas 47072 ha, dārzus 1728 ha, zirgus
13403, govis 23651, aitas 18386 un cūkas vecākas par 6 mēnešiem 6864, 1948.
gadā no kulaku saimniecībām vajadzēja piedzīt lauksaimniecības nodokli kopā ar
iepriekšējo gadu parādiem 130596 tūkstošus rubļus, no kuriem līdz 1949. gada
1. janvārim piedzīti 49625 tūkstoši rubļu, bet palicis parāds par 81481
tūkstoti rubļu jeb 62,4 % no uzrādītās summas. Šī
parādu summa palika kulaku saimniecībām, kurām saskaņā ar PSRS Ministru Padomes
1948. gada 25. oktobra lēmumu atņemts lauksaimniecības inventārs, mājturības
īpašums un lopi: zirgi 4444, govis 6280 un sīklopi 10581 par kopējo summu
25146 tūkstoši rubļi. Kulaku
nedzēstā parāda atlikums daļēji tiks saņemts uz lopu un īpašuma realizācijas
rēķina par vēl nerealizētām 1196 tiesu lietām, bet parāds par summu apmēram 70
miljoniem rubļu tiks norakstīts uz kulaku saimniecību norakstīšanas rēķina,
kuras pagastu izpildu komitejām tiek nodotas bez maksas. Sakarā
ar to, ka kulaku lielais vairākums sabotē lauksaimniecības nodokļa brīvprātīgu
nomaksu, nodokļu maksājumu piedzīšana no kulaku saimniecībām 1948. gadā lielā
mērā notika piespiedu kārtā. Līdz 1949. gada 1. janvārim vairāk nekā 5
tūkstošiem kulaku, kuriem pieder apmēram 60 tūkstoši hektāru aramzemes un 30
tūkstoši ha pļavu, atņemti ražošanas līdzekļi, lai viņi turpmāk paši nevarētu
nodarboties ar lauksaimniecību. [..] Latvijas PSR finansu ministrs finansu dienesta 3. ranga valsts padomnieks A. Tabaks LVA, PA-101. f., 12. apr., 86.
l., 6.-7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 46. No LPSR MP priekšsēdētāja
vietnieka M. Guļaņicka runas LK(b)P X kongresā par nodokļu piedzīšanu no
kulakiem 1949. gada 25. janvārī [..] Mūsu
valsts nodokļu politika un to pazīmju paplašināšana, kuras nosaka republikā,
noteiktās kulaku saimniecības deva iespēju daudz pilnīgāk atrast un aplikt
kulaku elementus, taču pati nodokļu summu piedzīšanas prakse un organizācija
notika pilnīgi neapmierinoši. Uz 1949. gada 1. janvāri kulaku saimniecību
parādu summa ir vairāk nekā 81 miljons rubļu. Galvenais
iemesls tam bija nesavlaicīga piedzīšanas piespiedu mēru pielietošana, t. i.,
īpašuma aprakstīšana, lietu izskatīšana tiesās un ātra īpašuma izņemšana kulaku
saimniecībās. Papildus
atļauja kulaku saimniecībām par parādiem ar tiesas palīdzību atņemt
saimniecības ēkas nedeva mums gaidīto finansiālo efektu, jo gandrīz nav kam šīs
ēkas realizēt un tās nācās nodot pagastu izpildu komiteju bilancē, bet parādus
norakstīt. [..] LVA, PA-101. f., 12. apr., 2.
l., 132. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 47. No LPSR Augstākas tiesas
priekšsēdētāja J.Grīnberga ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par nodokļu parādnieku sodīšanu Slepeni Eks.Nr.1 1949. gada 23.februārī Latvijas
PSR Augstākā tiesa Latvijas K(b)P CK sekretāram b. Kalnbērziņam [..] Republikas tautas tiesās
ienākošās lietas pēc finansu orgānu iesniegumiem par īpašuma atņemšanu, lai
segtu nodokļu parādus, arvien palielinās. Ja
1948. gada 3. ceturkšņa laikā ienāca 2855 lietas par nodokļu parādu piedzīšanu,
tad 4. ceturksnī tādu lietu bija jau 9610 [..]. Lielais
vairākums atbildētāju šajās lietās ir vidējās un mazturīgās saimniecības. Nodokļu
piedzīšana no zemniekiem ar tiesas palīdzību tādā lielā daudzumā liecina par
finansu orgānu slikto darbu, kuri tā vietā, lai darba zemnieku vidū veiktu
izskaidrošanas darbu, izdara īpašuma aprakstīšanu un prasa tiesas ceļā šo
īpašumu izņemt. Secinājumu
par finansu orgānu slikto darbu apstiprina arī tas, ka 1948. gada 4. ceturksnī
tautas tiesas pārtrauca 1385 lietas par nodokļu parāda piedzīšanu, jo
parādnieki līdz tiesai parādus bija dzēsuši. [..] Latvijas PSR Augstākas tiesas priekšsēdētājs J.Grīnbergs LVA, PA-101. f., 12. apr., 83.
l., 15. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 48. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par nodokļu piedziņu uz
1949. gada 1. aprīli [ ne vēlāk par 1949.gada martu]* [..] Uz
1949. gada 1. janvāri tiesās atrodošos lietu skaits 3269 t. sk. par
kulakiem 1522 Apriņķu
finansu nodaļu neizpildītie lēmumi 2574 t. sk. par
kulakiem 1068 Nodotās
lietas tiesās pēc 1949. gada 1. janvāra 4452 t. sk. par
kulakiem 1749 Saņemtie
tiesu lēmumi pēc 1949. gada 1. janvāra 4879 t. sk. par
kulakiem 2433 Izpildītie
tiesu lēmumi pēc 1949. gada 1. janvāra 5238 t. sk. par
kulakiem 2669 t. sk. par īpašuma izņemšanu 4061 t. sk.
kulakiem 2637 Izņemtā
īpašuma vērtība (tūkstoši rubļu) 10437 t. sk.
kulakiem 8789 Izņemti: zirgi - 2038, t. sk. kulakiem - 1244 govis - 22871, t. sk. kulakiem - 1959 pārējie lopi - 3561, t. sk. kulakiem - 2435 Uz 1949. gada 1. aprīli palika
neizpildīti tiesu lēmumi - 2215, t. sk. par kulakiem - 832 [..] Latvijas
PSR finansu ministrs finansu
dienesta 3. ranga valsts padomnieks(A.Tabaks) Nodokļu
un ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietnieks (Zosēns) LVA, 327. f., 1.a. apr., 68.
l., 24. lp.Kopija.Tulkojums no krievu val. *datēts pēc dokumenta satura 49. Informācija laikrakstā Cīņa par nodokļu parādnieces sodīšanu
Vecpiebalgas pagastā 1949. gada 4. martā Sodīta nodokļu nemaksātāja Vecpiebalgas
pagasta Ragažas ir budžu saimniecība. Saimniece E. Stiprā nekārtoja saistības ar valsti, nemaksāja nodokļus,
sabotēja padomju iestāžu rīkojumus. Finansu iestādes, lai piedzītu uzlikto
nodokli, aprakstīja saimnieces mantu. Cēsu apriņķa 1. iecirkņa
tautas tiesa sodīja E. Stipro ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Cīņa, 1949. gada 4. marts. 50. No LPSR MP lēmuma Nr. 246 par 1948. gada lauksaimniecības nodokļa
ievākšanas rezultātiem 1949. gada
9. martā Latvijas PSR Ministru Padome
LĒMUMS Nr. 246 Par 1948. gada lauksaimniecības
nodokļa realizēšanas rezultātiem [..] Latvijas
PSR Ministru Padome nolemj: 1.Uzlikt
par pienākumu Latvijas PSR Finansu ministrijai (b.
Tabakam): a) līdz
1949. gada 1. maijam likvidēt lauksaimniecības nodokļa parādus, b)
stingri kontrolēt, kā iecirkņu nodokļu inspektori iekasē parādus, veikt nepieciešamos
organizatoriskos darbus pagastos un praktiski palīdzēt nodokļu inspektoriem
viņu darbā, c)
nekavējoties sākt 1949. gada lauksaimniecības nodokļa ņemšanas priekšdarbus,
līdz 1949. gada 1. jūnijam pārbaudīt šo darbu gaitu republikas apriņķos. [..] 2.Uzlikt par pienākumu apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu
komitejām: [..] b)
neļaut atlaist lauksaimniecības nodokļa parādus maksātspējīgām saimniecībām, c)
līdz 1949. gada 10. aprīlim rīkot speciālas apspriedes ar pagastu un
ciemu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem par
lauksaimniecības nodokļa parādu likvidēšanu, kā arī par saimniecību grāmatu
vešanu ciema padomēs. 3.Uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Tieslietu ministrijai (b. Jablonskim) stingrāk kontrolēt, kā tiesas izlemj finansu orgānu nodotās
lietas par nodokļa nemaksātājiem un gādāt, lai tās izlemtu likumā noteiktajos
termiņos. 4.Uzlikt par pienākumu
republikāniskajam Šķirnes lopu sagādes kantorim (b. Lopatinam) un Latvijas PSR
Gaļas un piena rūpniecības ministrijai (b. Grāvītim) nepārtraukti pieņemt no
finansu orgāniem lopus, kas atņemti parādniekiem, bet Latvijas Patērētāju
biedrību savienībai (b. Porjadinam) pieņemt pārējo mantu, kas jārealizē caur
tirdzniecības organizācijām, tai skaitā arī lauksaimniecības inventāru. Latvijas PSR Ministru Padomes
priekšsēdētāja vietnieks (M. Plūdonis) Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I. Bastins LVA, 270. f., 2. apr., 772. l.,
24.- 26. lp. Oriģināls. 51. Informācija laikrakstā Cīņa par nodokļu parādnieka
sodīšanu Kuldīgas apriņķī 1949. gada 24. martā Sodīts par nodokļu nemaksāšanu Budzis
Jānis Neiders Kuldīgas apriņķī izvairījās no nodokļu samaksas. Kuldīgas
apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa Neideru sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu
gadu. Cīņa, 1949. gada 24. marts. 52. No LPSR tieslietu ministra A. Jablonska runas LK(b)P pagastu komiteju
sekretāru, pagastu partorgu un partijas lauku pirmorganizāciju sekretāru
apspriedē par zemnieku sodīšanu 1949.gada 8. aprīlī [..] Es
gribētu vērst jūsu uzmanību uz kādu neciešamu parādību, kāda tagad laukos ir
novērojama. Tā ir cenšanās saukt pie tiesas atbildības lielas darba zemnieku
masas, it īpaši, piedzenot lauksaimniecības nodokli. Lūk, ko liecina skaitļi
šajās lietās. Tādu
lietu ienākšana pieaug no ceturkšņa uz ceturksni. Pagājušajā gadā pie tiesas
atbildības ir saukti 20839 zemnieki, no tiem pēdējā ceturksnī - 10000. No visām
tautas tiesās ienākušajām civillietām 45% sastāda lietas par lauksaimniecības
nodokli. Tam vēl jāpieskaita tās lietas, kurās pie atbildības sauc kriminālā
kārtā, kurās notiesā ar brīvības atņemšanu. Pie tām vēl jāpieskaita lietas,
kurās pie atbildības sauc par valsts piegāžu savlaicīgu neizpildi un savlaicīgu
kokmateriālu sagādes neizpildi [..]. Ja
tā tas turpināsies arī uz priekšu, tad mēs pie atbildības sauksim visus
zemniekus [..]. LVA, PA - 101. f., 12. apr.,
63. l.,180. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. 53. No LPSR finansu ministra
V.Leča rīkojuma Daugavpils apriņķa izpildu komitejas Finansu daļas vadītājam
J.Šilovam par kulaku saimniecību meklēšanu un aplikšanu ar nodokļiem Latvijas
PSR Finansu ministrija Izraksts
no cirkulāra Nr.04-392 1949.
gada 29. jūlijā
Daugavpils apriņķa finansu daļas
vadītājam b. ŠILOVAM Par 1949. gada lauksaimniecības nodokli Saskaņā
ar PSRS Ministru Padomes 1949. gada 16. jūlija lēmumu Nr. 3144 "Par
lauksaimniecības nodokli Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR 1949.
gadā" un Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. gada 27. jūlija lēmumu Nr.
795, LPSR Finansu ministrija paziņo: [..] II.
Ministru Padome uzdeva darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejām: a)
nodrošināt to kulaku saimniecību, kurām ir Latvijas PSR Ministru Padomes 1947.
gada 27. augusta likumā Nr.761 noteiktās pazīmes, pilnīgu atrašanu, pabeidzot
kulaku saimniecību sarakstu un raksturojumu sastādīšanu un apstiprināšanu ne
vēlāk par 1949. gada 1. augustu. Tās
kulaku saimniecības, kuras apstiprinātas aplikšanai ar lauksaimniecības nodokli
un pieskaitījumu 1948. gadā un kuras nav izslēgtas no kulaku sarakstiem pēc
sūdzību izskatīšanas, kā arī tās, kuru īpāšnieki nav atstājuši apriņķi, tiek
iekļautas kulaku saimniecību sarakstos un apstiprinātas apriņķa izpildu
komitejā, lai tās 1949. gadā apliktu ar lauksaimniecības nodokli un
pieskaitījumu, sastādot jaunus raksturojumus. Latvijas PSR finansu ministrs (V. Lecis) LVA, PA,- 116. f., 8. apr., 85.
l., 4. lp. Apstiprināts izraksts. Tulkojums no krievu val. 54. LPSR finansu ministra vietnieka F. Manoilo
ziņojums LPSR MP par nodokļu un apdrošināšanas parādu norakstīšanu zemnieku
saimniecībām Slepeni Latvijas
PSR finansu ministra vietnieks Nr. 255-s Rīgā 1949.gada 19.septembrī Latvijas PSR Ministru Padomē b. N. ZAHAROVAM Latvijas
PSR Finansu ministrija paziņo, ka visi LPSR Ministru Padomes lēmumi 1949. gada
28.07., 29.07., 30.07., 3.08. - par nodokļu un apdrošināšanas parādu
norakstīšanu saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1949. gada 25. jūnija lēmumu
"Par pasākumiem sakarā ar Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR
zemnieku saimniecību kolektivizāciju" ir izpildīti un parādi norakstīti. Pavisam
pēc maksātāju personiskajiem kontiem ir norakstīti parādi: 1. No tām saimniecībām, kuras
iestājušās kolhozos: a)
lauksaimniecības nodoklis 20062 saimniecībām par summu 30973,6 tūkstošiem
rubļu; b)
obligātā likmētā apdrošināšana no 9234 saimniecībām par summu 1009,6 tūkstošiem
rubļu. 2. No
ārpus republikas izsūtītajām saimniecībām: a)
lauksaimniecības nodoklis 2290 saimniecībām par summu 20989,3 tūkstošiem rubļu; b)
neprecēto, vientuļo un mazģimeņu PSRS pilsoņu nodoklis no 2069 maksātājiem par
summu - 251,7 tūkstošiem rubļu; c) ienākuma nodoklis no 221
maksātāja par summu 455,7 tūkstošiem rubļu; d)
obligātā likmētā apdrošināšana no 1196 saimniecībām par summu 435,6 tūkstošiem
rubļu; Pavisam
norakstīto nodokļu parāds 52670,3 tūkstoši rubļu un obligātās likmētās
apdrošināšanas parāds - 1445, 2 tūkstošiem rubļu; Uz
1949. gada 1. septembri nodokļu parāds ir 58706,0 tūktoši rubļu salīdzinājumā
ar 118184,7 tūkstošiem rubļu 1949. gada 1. augustā. Latvijas PSR finansu ministra vietnieks F.
Manoilo LVA, 270. f., 1.s. apr., 440. l., 30. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. |