101. Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja A. Deglava 1944. gada 1. novembra ziņojums Rīgas pilsētas garnizona priekšniekam par karaspēka daļu nelikumīgo malkas aizvešanu

 

KOPIJA

1944. gada 1. novembrī

 

Rīgas pilsētas garnizona priekšniekam Skolas ielā 17

 

Rīgas pilsētas izpildu komiteja ziņo, ka Rīgas pilsētā izvietotās karaspēka daļas patvaļīgi, bez pilsētas izpildu komitejas atļaujas, aizved pilsētas mežos sagatavoto malku.

Tā, piemēram:

Šā gada 25. oktobrī karaspēka daļa, lauka pasta Nr. 47990, kura atrodas Kr. Barona ielā Nr. 99, no Dreiliņu mežniecības aizveda 5 m³ malkas.

Š. g. 24. oktobrī karaspēka daļa, lauka pasta Nr. 51512, kura atrodas Artilērijas kazarmās, no Dreiliņu mežniecības aizveda 2 m³ malkas.

Š. g. 24. oktobrī Iekšlietu tautas komisariāta 244. konvoja pulks, lauka pasta Nr. 7458, kurš atrodas Brīvības ielā Nr. 93, pielika savu apsardzi pie tās malkas, kura bija izvesta no Dreiliņu mežniecības, un šo malku aizved ar savām kravas automašīnām.

Š. g. 26. oktobrī karaspēka daļa, kurai pieder kravas automašīna Nr. B-03-81, no Mangaļu mežniecības aizveda 23 m³ malkas.

Tā kā šī malka sagatavota Rīgas pilsētas komunālās saimniecības vajadzībām, tad pilsētas izpildu komiteja Jūs lūdz:

1.   Parūpēties par to, lai karaspēka daļas malku patvaļīgi neaizvestu.

2.   Uzdot 244. konvoja pulkam pārtraukt patvaļīgu malkas aizvešanu, noņemt apsardzi un atļaut pilsētas izpildu komitejai izmantot malku Rīgas pilsētas komitejas vajadzībām.

Norādīt karaspēka daļām, ka malkas saņemšanai ar atbilstošu iesniegumu jāgriežas Latvijas PSR Valsts plāna komisijā.

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs (Deglavs)

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 170. l., 44. lp. Kopija. Tulkojums.

 

 

102. A. Neiburgas 1944. gada 29. novembra lūgums Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam A. Deglavam palīdzēt atgūt mēbeles un gleznas no ģenerāļa V. Damberga aizņemtā dzīvokļa

 

Rīgā, 1944. gada 29. novembrī

 

Rīgas izpildu komitejas priekšniekam

A.  DEGLAVAM

 

Alma Neiburgs

Brīvības ielā 4/6, dz. 35

 

LŪGUMS

 

Par manu prombūtnes laiku manu dzīvokli Brīvības ielā 4/6, 35 aizņēmis ģenerālis Dambergs, lai gan komisārs Pumpurs man solīja pagaidām nevienam orderi neizdot, kamēr mans nopietni slimais vīrs varēs pats iebraukt no laukiem un nokārtoties.

Gribēju izņemt no dzīvokļa manas nenorakstītās personīgās lietas, bet ģenerāļa denščiks mani neielaida ieiet, aizbildinoties ar ģenerāļa pavēli. Arī tagad, kad ģenerālis atbraucis no frontes, mani mutiskie un rakstiskie lūgumi paliek bez sekmēm.

Ievērojot mana vīra lielos nopelnus Latvijas celtniecības laukā, viņa lielo vecumu (73 g.), slimību un nespēju sev pašam uzturu sagādāt, laipni lūdzam likt izdot mūsu personīgās mantas un mēbeles un ierādīt mums mūsu sētas dzīvoklīti tai paša nama sētā Nr. 46, kurš patlaban tukšs un pagraba telpas lieko mantu novietošanai. Esmu ar mieru ģenerālim atstāt vajadzīgās mēbeles lietošanā.

Pie mantu aprakstīšanas akta sastādīšanas ne nama pārvaldnieks, ne sētnieks nav bijis klāt un arī saraksts pie viņa nav atrodams. Tādēļ griežu jūsu vērību uz mūsu vērtīgām gleznām: Purvīša, Svempa, Vimbas un citu mākslinieku un tās ņemt glabāšanā.

 

A.  Neiburgs

 

LVA, 1400. f., 5. apr., 1. l., 34. lp. Oriģināls.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Izsniegt orderi uz dzīvokli Nr. 46. 30.11. A. Deglavs.

 

103. Viesnīcas darbinieku 1944. gada 6. decembrī sastādītais akts par mantu patvaļīgu aizvešanu no viesnīcas Kirova ielā Nr. 3

 

NORAKSTS

1944. gada 6. decembrī

 

AKTS

 

2. nov[embrī] 1944. g[adā] pulkst. 9 no rīta viesnīcas Kirova ielā Nr. 3 sētā bij iebraukuši divi smagie ormaņi, uz kuriem no viesnīcas trešā stāva tika nestas un krautas dažādas mēbeles.

Noskaidrojās, kad rīkojumu devis šeit dzīvojošais kara flotes tribunāla priekšsēdētājs - kapteinis. Aizrādīju, kad minētās mēbeles pieder viesnīcai un neļaušu viņas izvest, aizslēdzu vārtus un atslēgu paņēmu un nosūtīju b. Dauguli Olgu pie tresta pārvaldnieka.

Tā kā minētais kapteinis teicās negaidīt un lauzt vārtus un vest projām, gāju pats uz izpildu komiteju ziņot, bet par to laiku bija ar kādu dzelzi atmūķēti vārti un minētie mēbeļu vezumi izvesti.

Otrus divus vezumus mantas izdeva vēlāk, kad atslēdzu vārtus, jo pretēji solījās vēl reizi atmūķēt.

Pēc apmēram saskaitīšanas [aizvestas] sekojošas mantas:

1)   Grīdas skapis - pulkstenis ‑ 1 gab.

2)   Krēsli polsterēti ‑ 40 gab.

3)   Dīvāna soli ‑ 2 gab.

4)   Galdi ‑ 3 gab.

5)   Kluba krēsli ‑ 12 gab.

6)   Rakstāmgaldi ‑ 5 gab.

7)   Tahtas ‑ 3 gab.

8)   Grāmatu skapis magoņu pulier. ‑ 1 gab.

9)   Ādas kluba krēsli ‑ 2 gab.

10) Dīvāni ‑ 2 gab.

 

Viesnīcas pārzinis (Baumanis Herberts)

Nama sētnieks (Jāzeps Abaroks)

Tresta darbiniece (O. Daugulis)

 

LVA, 1400. f., 5. apr., 1. l., 65. lp. Noraksts.

 

104. Staļina rajona 352. namu pārvaldes pārvaldnieka R. Kalniņa 1945. gada 23. maijā sastādītais akts par karaspēka daļu nelikumībām

 

1945. gada 23. maijā

 

Staļina rajona

352. namu pārvaldes pārv[aldnieks]

Kalniņš Rūdolfs

Kokneses prosp. 34-1

(dz. Siguldas pr. 19, dz. 1)

 

AKTS

 

No 1944. g. 15. oktobra mana pārvaldes rajona namos Kokneses prosp. 25, 27, 29, Meža prosp. 28, 30, 32, Amatas ielā 4, 6, Siguldas prosp. 17, 29, Bergenes ielā 2, 6, 8 atradās karaspēks ‑ kontrrazvedka (pretizlūkošanas dienests ‑ J. R.). Šajā gadā no 15.-21. aprīlim karaspēks ‑ kontrrazvedka atstāja mājas Siguldas 17, Amatas 4, 6, Meža prosp. 28, 30, 32, Kokneses prospektā 25, 27, 33. Līdz ar aiziešanu ņēma arī līdzi mēbeles, kas atradās augšā minētos namos. Kad piegāju pie auto un interesējos, kas mēbeles aizved un uz kāda pamata, tad garnizona Dzīvokļu ekspluatācijas daļas pārstāvis inženieris Egorovs (Jegorovs ‑ J. R.) uzrādīja krievu valodā rakstu, ka DZED esot mēbeles atdevusi viņa rīcībā. Tā kā krievu valodu nesaprotu, tad nevarēju konstatēt, kas tas ir par rakstu, bet DZED zīmogs tur bija redzams. Paskaidroju, ka šīs mēbeles ir valsts fonda mēbeles un Staļina rajona finansu nodaļas rīcībā un, ka DZED nav tiesības tās atsavināt vai pārvietot. Tad inž. Jegorovs teica, ka mēbeles būšot novietot vienā no atsevišķiem namiem. Vēlāk konstatēju, ka nevienā namā mēbeles nebija novietotas. Kādas divas dienas priekš šā gadījuma, redzot, ka mēbeles slēgti tiek aizvestas, griezos pie tur esošā kapteiņa Korņeva un aizrādīju, ka mēbeles nedrīkst aizvest, ka bojātās un netīrās mēbeles jāsaved kārtībā. Kapteinis Korņevs teica, ka šajās mājās saimnieks esot viņš un garnizona DZED, bet ne es un, ja es būšot līst viņa lietās, tad būšot mani arestēt un es esot Ulmaņa kalps un, ka mani varot likvidēt uz visiem laikiem un pavēlēja man uz pēdām atstāt rajonu, kurā biju iegājis dienesta darīšanās.

Nami bija bojāti sekojoši:

1)   Žogi, vārtu stabi izgāzti.

2)   Pagalmi netīri un ūdens mērītāju vāki aizvesti, bet pašu ūdens mērītāju šahtas izlietotas kā mēslu tvertnes.

3)   Durvju atslēgas izskrūvētas, durvis ar visām koku daļām salauztas, sabojātas.

4)   Logi izcirsti, rāmji bojāti un pavisam aizvesti.

5)   Sienas apmetums nosmērēts un vietām izlauzts apmetums.

6)   Centrālās apkures ierīces bojātas, radiatori saplēsti, no kuriem ūdens tek uz grīdas.

7)   Grīdas pilnīgi bojātas, kā dēļu, tā parketu.

8)   Ūdens piegādes ierīces bojātas, caurules norautas no sienas, izskrūvēti krāni.

9)   Paši dzīvokļi atstāti netīri, ka riebjas tajos ieiet, vannas līdz pusei ar cilvēku izkārnījumiem, izkārnījumi arī dzīvokļu kaktos.

Pagājušā gada 16. oktobrī karaspēks telpas saņēma pilnīgā kārtībā, kā arī pilnīgi mēbelētas.

Staļina rajona izpildu komitejas finansu daļas ierēdņus, ko biju uzaicinājis 1944. gada decembrī mēbeles aprakstīt, dzīvokļos neielaida un pavēlēja rajonu atstāt.

Pa daļai no šī rajona namiem tika izvestas mēbeles:

Meža pr. 32, dz. 1 ‑ 5 istabu dzīvokļa iekārta, dz. 2 ‑ 5 istabu dzīvokļa iekārta, dz. 3 ‑ 4 istabu dzīvokļa iekārta.

Meža pr. 30, dz. 1 un 2 ‑ 4 istabu dzīvokļa iekārta.

Meža pr. 28 ‑ 1 istabas dzīvokļa iekārta.

Amatas 6, dz. 4 ‑ 5 istabu dzīvokļa iekārta.

Amatas 4, dz. 2 ‑ 3 istabu dzīvokļa iekārta.

Siguldas 17, dz. 2 ‑ 3 istabu dzīvokļa iekārta.

Kokneses pr. 25, dz. 1 ‑ 5 istabu dzīvokļa iekārta.

Kokneses pr. 27, dz. 1 ‑ 4 istabu dzīvokļa iekārta.

Kokneses pr. 33, dz. 1 ‑ 9 istabu dzīvokļa iekārta.

Bergenes ielā 2, dz. 1 ‑ 10 istabu dzīvokļa iekārta.

Bergenes ielā 8, dz. 1 ‑ 2 istabu dzīvokļa iekārta.

Bija redzams, ka mēbeles tiek aizvestas ar zirgiem un ar automašīnām. Auto tika piebraukti pie nama parādes durvīm ar galu, lai ielas gājēji nevarētu redzēt, ko auto ieliek, bet tomēr varēja novērot, ka auto uzlādēja rakstāmgaldus, galdus, krēslus, gultas, dīvānus, tahtas, klavieres, lustras, mēbeļu garnitūras, ādas kluba garnitūras u. c. mēbeles. Atlikušām mantām un matračiem bija noplēsta drāna. Bija redzams, kā tiek aizvesti saimniecības piederumi, trauki, katli, pat plīts riņķi, kā arī radio aparāti.

 

Pārvaldnieks R. Kalniņš

 

1945. gada aprīļa otrā pusē sastādīju aktu par šo lietu Staļina rajona izpildu komitejas priekšsēdētājam, kas lietu nosūtīja garnizona prokuroram Sverdlova ielā Nr. 4, kur jau vienu reizi tiku nopratināts.

 

R.  Kalniņš

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 170. l., 6.-6a. lp. Oriģināls.

 

 

105. Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieka milicijas pulkveža Košeļeva 1944. gada 29. decembra ziņojums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim par militārpersonu bandas likvidāciju

 

PILNĪGI SLEPENI

 

LPSR Iekšlietu tautas komisariāts

Milicijas pārvalde

 

Nr. 8/2/00465                                                        1944. gada 29. decembrī

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam

b.   LĀCIM

 

SPECZIŅOJUMS

par militārpersonu bandas likvidāciju

 

Šā gada novembrī un decembrī Rīgas pilsētas Maskavas rajonā tika reģistrēti vairāki nekaunīgi noziegumi. Tā, piemēram, 1944. gada 13. novembra naktī nezināmi noziedznieki uzlauza pilsonei Cīrulei piederošā šķūņa atslēgu un nozaga govi.

1944. gada 10. decembrī līdzīgā veidā tika nozagta govs pilsonei Kozlovai.

1944. gada 25. decembra naktī Maskavas ielas namā Nr. 260 savā dzīvoklī ar automāta kārtu tika nogalināta pilsone Zomere, bet dzīvoklis aplaupīts.

1944. gada 17. decembra naktī pilsonei Briedei tika uzlauztas šķūņa atslēgas un nozagta govs.

Vadoties no tā, ka noziegumu metode visos gadījumos bija vienāda un noziegumi tika izdarīti vienā apkārtnē, viens otra tuvumā, varēja pieņemt, ka visus šos kriminālos nodarījumus izdarījusi viena labi organizēta un konspirēta noziedznieku grupa. Pie kam, vadoties no notikumu vietas apskates, kā arī citiem atrastajiem pierādījumiem, bija redzams, ka noziedzīgās grupas dalībnieki ir militārpersonas.

LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvaldes kriminālās  meklēšanas darbinieki, kuru rīcībā bija šīs ziņas, izstrādāja un veica operatīvos pasākumus, kā rezultātā tika noskaidrots, ka Rīgas pilsētas Maskavas ielas nomalē dislocējas 3. Baltijas frontes Artilērijas pārvaldes 758. atsevišķais zenītartilērijas divizions un, ka šā diviziona atsevišķi sarkanarmieši, organizējušies noziedzīgā grupā, kuras sastāvā ir arī vada komandieris leitnants Sevastjanovs, izdara dažādus noziegumus.

Pamatojoties uz iegūtajām ziņām, LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvalde iesniedza 3. Baltijas frontes prokuroram lūgumu apcietināt norādītās karaspēka daļas militārpersonu grupu, atļaujot sākotnējo izmeklēšanu veikt tieši LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvaldes kriminālās meklēšanas daļai. Pēc norādītās sankcijas saņemšanas tika arestēti šādi 758. atsevišķā zenītartilērijas diviziona sarkanarmieši:

1.   Grigorijs Romāna d. Loguņecs, dz. 1912. g., no Čerņigovas apgabala, ierindnieks.

2.   Semjons Dmitrija d. Kravčenko, dzim. 1919. g., no Vorošilovskas pilsētas, ierindnieks.

3.   Grigorijs Nikolaja d. Trufanovs, dz. 1913. g., no Orlas apgabala, ierindnieks.

4.   Vasilijs Ņikitas d. Galkins, dz. 1918. g., no Bataiskas pilsētas, ierindnieks.

5.   Vladimirs Mihaila d. Rjabovs, dz. 1917. g., no Tambovas apgabala, seržants.

6.   Aleksandrs Ivana d. Popovs, dz. 1921. g., no Tambovas apgabala, seržants.

Kā arī vada komandieris leitnants Nikolajs Nikolaja d. Sevastjanovs, dz. 1918. g., no Gorkijas pilsētas, kurš jau agrāk bijis sodīts par slepkavību.

Arestētajām personām izmeklēšanas laikā vaina tika pierādīta un viņas inkriminētajos noziegumos atzinās, nopratināšanā liecinot, ka viņu grupa š. g. novembrī un decembrī izdarījusi pavisam 6 liellopu zādzības, uzlaužot atslēgas, laupīšanas nolūkā nogalinot pilsoni Zomeri, vienu laupīšanu un vairākas citas zādzības. Noziedzīgajā veidā iegūtie līdzekļi tikuši izmantoti žūpošanai.

Reizē ar minēto 7 militārpersonu arestu pierādīta vēl 5 šī karaspēka daļas sarkanarmiešu un 3 viņu atbalstītāju ‑ vietējo iedzīvotāju vaina.

Izmeklēšanas pabeigšanai lieta tiek nodota 3. Baltijas frontes kara prokuratūrai.

 

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra virsnieks

milicijas pulkvedis Košeļevs

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 124. l., 4.-5. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Lasīju. 2.01.45. V. Lācis.

 

 

106. Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieka milicijas pulkveža Košeļeva 1945. gada 24/25. janvāra ziņojums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim par militārpersonu izdarītajiem kriminālnoziegumiem

 

PILNĪGI SLEPENI

 

LPSR Iekšlietu tautas komisariāts

 

Nr. 8/2/192-s                                      1945. gada 24/25. janvārī

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētājam b. LĀCIM

 

SPECZIŅOJUMS

 

Šā gada naktī uz 3. janvāri militārās personas un formās tērpušies nezināmi noziedznieki, izsitot logu, iekļuva 85 gadus vecās pilsones Helēnas Zariņas dzīvoklī, kura kopā ar meitām ‑ 55 gadus veco Annu Zariņu un 50 gadus veco Mildu Brenneri dzīvo Rīgā, M. Lubānas ielā Nr. 14, un viņām pieprasīja naudu un vērtīgas mantas.

Mildai Brennerei, kura  mēģināja izskriet no dzīvokļa, noziedznieki sešas reizes iedūra ar nazi, kā rezultātā viņa nomira. Viņi smagi ievainoja arī viņas māti Helēnu Zariņu un māsu Annu Zariņu, bet pēc tam, paņēmuši 1500 rubļus naudas, dāmu rokas pulksteni, piecus zelta gredzenus, drēbes, pārtikas produktus, kā arī citas vērtīgas mantas, aizbēga.

Kriminālmeklēšanas daļa reizē ar šī nozieguma operatīvajiem un izmeklēšanas pasākumiem noziedznieku atklāšanai un notveršanai orientēja arī Rīgas pilsētas rajonā dislocēto karaspēka daļu pretizlūkošanas dienestu “Smerš”.

1945. gada 12. janvārī 2. Baltijas frontes 1. Triecienarmijas pretizlūkošanas dienests “Smerš” Rīgas pilsētā par militārpersonas - staršinas Djukova noslepkavošanu arestēja Sarkanās armijas dezertieru grupu, kuras sastāvā ir:

1. Aleksandrs Borisovs, dz. 1924. g., 1944. gada decembrī dezertējis

no 2. Baltijas frontes 143. strēlnieku rezerves pulka.

2. Vladimirs Kazancevs, dz. 1923. g., 1944. gada decembrī dezertējis no 2. Baltijas frontes 143. strēlieku rezerves pulka.

3.   Dmitrijs Sazonovs, dz. 1923. g., 1944. gada decembrī dezertējis no 2. Baltijas frontes 143 strēlnieku rezerves pulka.

4.   Vladimirs Podubnijs, dz. 1925. g., 1944. gada decembrī dezertējis no hospitāļa Nr. 3037.

5.   Nikolajs Zorins, dz. 1916. g., 1944. gada decembrī dezertējis no 251. autobataljona.

Kā arī viņu līdzdalībnieki:

1.   Jevdokija Okuļonoka, dz. 1921. g., no Rīgas, dzīvoja Virsaiša ielā Nr. 1, dz. 4.

2.   Leontijs Ļipatovs, dz. 1925. g., no Rīgas, dzīvoja Virsaiša ielā Nr. 1, dz. 4, Jevdokijas Okuļonokas brālis.

3.   Akuļina Kuzmina, dz. 1920. g., dzīvoja Rīgā, Maskavas ielā Nr. 154.

LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvaldes kriminālmeklēšanas daļas operatīvo darbinieku kopā ar 2. Baltijas frontes 1. Triecienarmijas pretizlūkošanas dienestu “Smerš” veikto kopīgo operatīvo un izmeklēšanas pasākumu rezultātā noskaidrots, ka pilsoni Mildu Brenneri aplaupījusi un nogalinājusi minētā dezertieru grupa. Reizē ar to noskaidrots, ka šī grupa Rīgā izdarījusi šādus noziegumus:

1.   1944. gada 29. decembrī Rīgā, M. Maskavas ielā Nr. 12, dz. 1 izdarīta pilsoņa Nikolaja Možeņicina dzīvokļa aplaupīšana.

2.   1945. gada 6. janvārī Rīgā, Dārzciema ielā Nr. 4, dz. 1 izdarīta pilsones Annas Kolpakovas dzīvokļa aplaupīšana.

3.   1945. gada 8. janvārī Rīgā, Stopiņu ielā Nr. 38, izdarīta pilsones Annas Serafimovičas dzīvokļa aplaupīšana.

4.   1945. gada 8. janvārī Rīgā, Stopiņu ielā Nr. 2, izdarīta pilsones Elzas Bērziņas dzīvokļa aplaupīšana.

Izmeklēšanas materiāli nodoti 2. Baltijas frontes 1. triecienarmijas pretizlūkošanas dienesta “Smerš” daļai.

 

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks

milicijas pulkvedis Košeļevs

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 124. l., 27.-27.a lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

107. Izvilkums no PSRS aizsardzības tautas komisāra vietnieka armijas ģenerāļa N. Bulgaņina 1945. gada 27. oktobra pavēles par disciplīnas pārkāpumiem Baltijas kara apgabalā

 

PILNĪGI SLEPENI

 

Maskavā, 1945. gada 27. oktobrī

 

Izvilkums no PSRS aizsardzības tautas komisāra

PAVĒLES Nr. 0017

 

Baltijas kara apgabala karaspēka daļās novērojams liels skaits militārās disciplīnas pārkāpumu.

Militārpersonas gan atsevišķi, gan grupās patvaļīgi atstāj karaspēka daļu un apakšvienību novietnes, piedzērušies parādās sabiedriskajās vietās un tur uzvedas nepiedienīgi. Atsevišķas militārpersonas izdara varmācīgas laupīšanas un citus noziegumus vērstus pret vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējā laikā izplatīti fakti, kad militārpersonas iedzīvotājiem patvaļīgi atņem pārtikas produktus, lopbarību, lopus un mēbeles, bet karaspēka daļu komandieri ne tikai necīnās pret šiem apkaunojošiem gadījumiem, bet dažkārt tos pat atbalsta.

(..)

 

PSRS aizsardzības tautas komisāra virsnieks

armijas ģenerālis N. Bulgaņins

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 131. l., 86. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

108. LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja V. Lāča 1945. gada 24. novembra ziņojums Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam I. Bagramjanam par nekārtībām karaspēka aizņemtajās mājās

 

1945. gada 24. novembrī

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam armijas ģenerālim

I. BAGRAMJANAM

 

ZIŅOJUMS

 

LPSR Tautas Komisāru Padome ziņo, ka Baltijas kara apgabalam nodotās mājas Parka ielā 2, 4, Marijas ielas stūrī 9 un Kirova ielā 22, Kr. Barona ielā 28a, Kirova ielā 71/73 utt., tiek uzturētas pilnīgi neapmierinošā stāvoklī.

Nododot Baltijas kara apgabala neizmantotās telpas Strēlnieku ielā Nr. 9 Jūras kara flotes Krasta aizsardzības karaskolai, konstatēts, ka no mājas paņemtas un aizvestas šādas mantas: daļa vannu, gāzes kolonas, gāzes plītis, gāzes un elektrības skaitītāji, durvju rokturi un slēdzenes un izlietnes. Mājas ir piedrazotas un apsardze tām nav pielikta.

Mājās Parka ielā 2, 4, Marijas ielas stūrī 9 un Kirova ielā 22, kuras nodotas Baltijas kara apgabala pagaidu lietošanā, lielā skaitā izņemti logu rāmji, stikli, vietām sabojātas grīdas un virtuves, sapostītas podiņu krāsnis un durvis, daļa telpu applūst ar ūdeni, daudz drazu un netīrumu ir kā telpu iekšienē, tā arī pagalmos utt.

Mājas Kr. Barona ielā 28a un Kirova ielā 71/73 atrodas gandrīz tādā pašā stāvoklī.

(..)

 

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V. Lācis

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 131. l., 97. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

109. Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra ģenerālmajora A. Eglīša 1947. gada 18. februāra dienesta ziņojuma LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim par militārpersonu izdarītajiem noziegumiem

 

PILNĪGI SLEPENI

Eks. Nr. 3

 

1947. gada 18. februārī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. LĀCIM

 

DIENESTA ZIŅOJUMS

Par noziegumiem, kurus izdarījušas Latvijas PSR teritorijā izvietoto

karaspēku daļu atsevišķas militārpersonas

 

Neraugoties uz Latvijas PSR teritorijā izvietoto karaspēka daļu ievērojamu samazināšanos, salīdzinot ar 1945. gadu, to dislokācijas stabilizāciju, kā arī vairākiem pasākumiem, kurus veikusi Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniecība, kriminālnoziegumu skaits, kurus Latvijas PSR teritorijā izdarījušas atsevišķas militārpersonas, nesamazinās, bet, tieši otrādi, tam ir tendence pieaugt.

Tā, piemēram, ja 1946. gadā no kopējā republikā reģistrēto kriminālnoziegumu skaita militārpersonas bija izdarījušas 4,7 %, tad š. g. janvārī šis procents ir pieaudzis līdz 7 %.

Pavisam 1946. gada otrajā pusē un 1947. gada janvārī atklāts 231 noziegums, kuru izdarījušas militārpersonas, no tiem: jūlijā ‑ 19, oktobrī ‑ 36, bet. š. g. janvārī ‑ 44, par kuriem pie atbildības saukts 291 cilvēks.

Pēc nozieguma veidiem:

Bandītisms                                  3 gadījumi, aizturēti 3 cilvēki

Laupīšana ar slepkavību              4 gadījumi, aizturēti 7 cilvēki

Laupīšana bez slepkavības          7 gadījumi, aizturēti 15 cilvēki

Laupīšana (zādzība)                    58 gadījumi, aizturēti 7 cilvēki

Slepkavības                                8 gadījumi, aizturēti 12 cilvēki

Visa veida zādzības                     99 gadījumi, aizturēti 166 cilvēki

Huligānisms                                36 gadījumi, aizturēti 38 cilvēki

Citi noziegumi                    19 gadījumi, aizturēti 34 cilvēki.

Šajā noziegumu un aizturēto personu uzskaitē nav minētas tās militārpersonas, kuras aizturētas un tūdaļ pat nodotas kara komandantiem, karaspēka daļu komandantūrām un garnizona priekšniekiem.

Patiesībā atsevišķu militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu procents ir ievērojami augstāks, jo tas aprēķināts tikai uz atklātajiem noziegumiem attiecībā pret kopējo reģistrēto noziegumu skaitu, bet tajā pat laikā arī daļu no neatklāto noziegumu skaita izdarījušas militārpersonas.

(..)

Ir daudz faktu, kad, atklājot agrāk izdarītos noziegumus, tiek noskaidrots, ka noziedznieki vai krimināli noziedzīgo grupu dalībnieki ir militārpersonas un konkrēti:

Š. g. janvāra sākumā uz šosejas Rīga-Bauska, 10 km no Rīgas nezināmi noziedznieki, no kuriem daļa bija militārpersonu formas tērpos, aplaupīja četrus garāmbraucošus zemniekus. Noziedznieki, atņēmuši apmēram 5000 rbļ., aizbēga.

Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldes veikto pasākumu rezultātā šī laupītāju grupa, skaitā 11 cilvēki, tika atrasta un aizturēta. Viņu vidū bija 3 militārpersonas no 147. gvardes aviācijas iznīcinātāju pulka:

1)   seržants Vasilijs Balibins, dz. 1923. g., no Novgorodas apgabala, VĻKJS biedrs;

2)   ierindnieks Ivans Fjodorovs, dz. 1926. g., no Kurskas apgabala, VĻKJS biedrs;

3)   seržants Aleksejs Ņevzdoņiščevs, 1927. g., no Sumu apgabala, VĻKJS biedrs.

Aresta laikā laupītājiem tika atņemts: automāts “PPŠ” ar trīs diskiem un 100 kaujas patronām, kurš ticis nozagts 147. gvardes aviācijas pulka kareivim Rumjancevam, pistole “Buldogs”, divi somu dunči un 5000 rbļ. naudas.

Izmeklēšana noskaidrojusi, ka minētā grupa 5 mēnešu laikā, izbraucot ar automašīnām, izdarījusi vairāk kā 20 bruņotas laupīšanas, kurās cietuši apmēram 80 cilvēki.

Sniedzam ziņas par dažām pēdējā laikā atklātajām bruņotajām laupītāju un zagļu grupām, kuras sastāvēja no militārpersonām:

1947. gada 10. janvārī Rīgā, Tērbatas ielā Nr. 55 nozieguma vietā tika aizturēti 2 noziedznieki, kuri, uzlaužot vitrīnu, bija iekļuvuši kurpnieka darbnīcā un mēģināja nozagt apavus. Tie izrādījās karaspēka daļas, lauka pasta Nr. 15977, 1. sakaru bataljona militārpersonas Aleksandrs Glavins, dz. 1927. g., no Veļikije Luku apgabala un Konstantīns Korotkovs, dz. 1926. g., no Maskavas apgabala. Abi viņi bija bez dokumentiem. Korotkovam atņemta šautene Nr. 4727 ar 15 kaujas patronām.

Aizturētie atzinās, ka viņi Rīgas pilsētas teritorijā izdarījuši vairākas zādzības veikalos un nosauca šo zādzību līdzdalībniekus ‑ tās pašas karaspēka daļas militārpersonas: Anatoliju Antropovu, dz. 1923. g., Valentīnu Proņinu, dz. 1927. g., Vasiliju Ponomorokovu, dz. 1925. g., un Sergeju Konovalovu, dz. 1927. g.

Izmeklēšana arī noskaidrojusi, ka šī grupa 1946. gada 30. decembrī vilcienā Nr. 51/52 Tallina-Rīga nogalināja pasažieri Helmugovu Kirslu un aplaupīja Valkas pilsētas cietuma darbinieku V. Ņikitinu, šī vilciena mašīnistu S. Mihailovu, kā arī vairākus citus pasažierus, kuru uzvārdi nav noskaidroti.

(..)

Ir vairāki fakti, kuri liecina, ka ļaunprātīgu huligānismu un noziegumus izdarījušas kara apgabala karaspēka virsnieku sastāva militārpersonas.

Tā, piemēram:

1946. gada 23. novembrī Baltijas kara apgabala Artilērijas pavēlnieka pārvaldes virsnieki ‑ majors Valentīns Lifirenko un majors Igors Kaminovs mēģināja aizdzīt Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldei piederošo vieglo automašīnu. Mēģinājumā viņus aizturēt, majors Lifirenko uzbruka Milicijas pārvaldes priekšnieka palīgam milicijas vecākajam leitnantam b. Karabo , ar zobiem saņēma viņa degunu, sakoda to divās vietās, sakoda arī divus rokas pirkstus, bet pēc tam saķēra aiz matiem un sāka sist ar galvu pret bruģi.

Arī majors Kaminovs izrādīja pretestību un vairākas reizes iesita Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldes priekšnieka vietniekam milicijas apakšpulkvedim Platajam pa seju.

Aizturētie tika nodoti Rīgas pilsētas kara komandantam, bet izmeklēšanas materiāli nosūtīti Rīgas garnizona kara prokuroram.

Pēc esošām ziņām majoru Kaminovu kara prokuratūra atbrīvojusi un viņš drīz pēc tam Lietuvas PSR restorānā nogalinājis kādu pilsoni.

1947. gada 4. februārī apmēram plkst. 24. Rīgas pilsētā piedzērušos virsnieku grupa pie sevišķās tirdzniecības uzņēmuma veikala sarīkoja skandālu ar bezmērķīgu šaudīšanos. Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes operatīvās grupas darbiniekiem, kuri ieradās notikuma vietā un ieteica nekārtības pārtraukt, virsnieki, tā vietā, lai nekārtības pārtrauktu, izrādīja pretestību un iesita pa seju kriminālās meklēšanas priekšnieka vietniekam b. Asarim, sasitot viņam degunu, bet pēc tam, atšaudoties, metās bēgt uz Vecrīgas pusi. Notikuma vietā ieradās citas operatīvās grupas un pēc fiziskas pretošanās virsniekus ‑ huligānus aizturēja. Tās bija 15. gaisa armijas karaspēka daļas, lauka pasta Nr. 40483, militārpersonas: Padomju Savienības varonis kapteinis Andrejs Bulgakovs, leitnanti Ivans Kļimovs, Aleksandrs Borovkajs un Dmitrijs Pračs, kapteinis Grigorijs Kuzupkovs, leitnants Mihails Kuļikovs, leitnants Sergejs Gavrilovs.

Pie visiem aizturētajiem atrada pistoles, pie kam lielākajai daļai aptveres jau bija tukšas.

Tajā pašā laikā minētās karaspēka daļas virsnieku grupa aizdzina vieglo automašīnu, kura stāvēja pie LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes.

Veicot meklēšanas pasākumus, pēc divām stundām milicijas patruļa nozagto automašīnu atrada Daugavas krastmalā. Mēģinot aizturēt pie tās esošos trīs virsniekus, viņi patruļai izrādīja pretošanos un, draudot ar pistolēm, metās bēgt uz Pārdaugavas pusi un paslēpās karaspēka daļas, lauka pasta Nr. 40483, novietojumā. Milicijas operatīvie darbinieki ieročus nepielietoja, jo ņēma vērā, ka tie ir Padomju armijas virsnieki.

Turpmāko pasākumu laikā karaspēka daļas novietojumā aizturēja vienu šīs grupas dalībnieku, kurš izrādījās eskadriļas komandieris kapteinis Konstantīns Golbergs. Viņš atzinās mašīnas nozagšanā un nosauca pārējos zagšanas līdzdalībniekus: leitnantus Nikolaju Petrovu un Aleksandru Sergejevu.

Noskaidrots, ka šī virsnieku grupa bija atlaista atvaļinājumā un nosūtīta uz sanatoriju. Pie tam, pretēji pastāvošajai pavēlei, ieroči viņiem nebija atņemti.

Aizturētie nodoti Rīgas pilsētas komandantam, bet izmeklēšanas materiāli nosūtīti 15. gaisa armijas prokuroram.

(..)

Daudzos gadījumos milicijas darbiniekiem ļaundaru - militārpersonu un nozagto mantu meklēšanu apgrūtina tas, ka viņi apakšvienību un atsevišķu komandu novietojumā netiek ielaisti un tamdēļ daļa noziegumu, par kuriem ir nopietni pierādījumi, ka tos izdarījušas militārpersonas, paliek neatklāti, jo kamēr milicijas orgāni sazinās ar augstāk stāvošo pavēlniecību un pretizlūkošanas orgāniem, nozieguma pēdas un nolaupītais jau ir iznīcināts.

Ir gadījumi, kad atsevišķi virsnieki veicina savu padoto laupīšanas un slēpj viņus.

(..)

 

Latvijas PSR iekšlietu ministrs

ģenerālmajors A. Eglītis

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 270. l., 193.-198., 200. lp. Oriģināls.

Tulkojums.

 

 

110. Latvijas PSR iekšlietu ministra ģenerālmajora A. Eglīša 1949. gada 3. janvāra ziņojums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim par militārpersonu izdarītajiem noziegumiem

 

SLEPENI

 

1949. gada 3. janvārī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V. LĀCIM

 

Paziņoju, ka 1949. gada 1. janvārī Rīgas pilsētā militārpersonas izdarījušas šādus noziegumus:

1. janvārī plkst. 20. un 30. minūtēs Duntes ielā milicijas darbinieki aizturēja A. Kožuhovu, dz. 1926. gadā, N. Perunu, dz. 1927. gadā, S. Kaminski, dz. 1927. gadā un A. Bubkovu, dz. 1927. gadā, tie ir karavīri ‑ jūrnieki no karaspēka daļas Nr.08990, kuri ar siksnu sprādzēm piekāva pilsoņus Jefomenko, Erlihu un Plohotski, pie kam pēdējais no viņiem ievietots slimnīcā.

Aizturētie nodoti kara komandantam. Izmeklēšanas materiāli nosūtīti kara prokuroram.

Naktī uz 2. janvāri Rīgas pilsētas 7. milicijas nodaļas patruļas grupa poligrāfistu klubā Lāčplēša ielā Nr. 43 atrada “Brauning’a” pistoli Nr. 126611 ar septiņām kaujas patronām, kura bija atstāta garderobē nodotā mēteļa kabatā. Plkst. 2 naktī tika aizturēts mēteļa īpašnieks, kurš atradās klubā un pēc uzrādītās apliecības izrādījās karaspēka daļas Nr. 81244 brīva līguma strādnieks G. Sičevs. Tiesības nēsāt ieroci viņam nebija.

G. Sičeva konvojēšanas laikā uz milicijas nodaļu iecirkņa pilnvarotajam Bogrudovičam un milicijas operatīvajam pilnvarotajam uz Marijas un Lāčplēša ielas stūra uzbruka piecu cilvēku jūrnieku grupa, kuri aizturēto atbrīvoja un kopā ar viņu nozuda.

Par notikušo paziņots armijas ģenerālim I. Bagramjanam un kontradmirālim b. Ivanovskim.

 

Latvijas PSR iekšlietu ministrs

ģenerālmajors A. Eglītis

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 439. l., 4. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

Lasīju. M. Plūdonis. 5.01. I. Bastins 5.01.49.