29. Aktuālākais uzdevums – ievēlēt īstu tautas pārstāvniecību. 1940. gada 8. jūlijs.
Cīņa. 08.07.1940., Nr.21, 6.lp. Laikraksts eksponēts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas ″Periodika.lv″ krājuma.

Lai radītu ilūziju, ka 1940. gada "vēlēšanas" būs demokrātiskas, okupācijas varas pārstāvji, paralēli masīvai propagandai par "Latvijas darba tautas bloku", līdz pat pēdējam centās radīt iespaidu, ka tajās piedalīsies vairāki kandidātu saraksti. Piemēram, šeit eksponētajā rakstā, kas bija publicēts LKP laikrakstā "Cīņa", bija pat tieši minēts "latviešu pilsonības bloks" (visticamāk ar to ir domāti A. Ķeniņa "Demokrātisko latviešu aicinājuma" parakstītāji), kura dalībai vēlēšanās "mēs neliksim viņiem šķēršļus ceļā, mēs gribam, lai viņi piedalās vēlēšanās". Kā izrādījās jau divas dienas vēlāk – tie bija meli, tādēļ šīs frāzes turpinājums: "mēs sakausim tos kā pienākas!" faktiski saturēja draudus, kurus tobrīd acīmredzot ne visi saprata.
Jāpievērš uzmanība arī tam, ka aiz šā raksta atrodama informācija, ka nodibināta "Vislatvijas darba ļaužu bloka" centrālā komiteja, kuras sastāvā, citu starpā, minēts arī kāds "Vladimirs Vadimovs". Viņš acīmredzot ir tā pati persona, kas citos 1940. gada vēlēšanu materiālos parādās gan kā "Vadimovs", gan kā "Vladimirovs", gan arī "V.I. Vadimovs" (skat. 19. un 39. dokumentus). Savukārt minētais Jānis Zaķis ir tas pats LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš.

30. Fragmenti no Centrālās vēlēšanu komisijas protokola Nr.3. 1940. gada 7. jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308.f., 9.apr., 3822.l., 104., 107.-108.lp. Oriģināls.

Šajā sēdē CVK nolēma, ka no visiem deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem jāpieprasa ne tikai viņu vēlēšanu platforma, bet arī "pierādījumi, ka šī platforma darīta pieejama atklātībai". Nekādā veidā netika precizēts – kas tiks uzskatīts par šādu pierādījumu, līdz ar to CVK šo prasību varēja interpretēt un vēlāk arī interpretēja pilnīgi patvaļīgi.

31. Sabiedrisko lietu ministra rīkojums. 1940. gada 8. jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724.f., 1.apr., 25.l., 19.lp. Noraksts.

Centrālās vēlēšanu komisijas 7. jūlijā pieņemtais paziņojums prasīja pierādīt, ka deputātu kandidātu platforma ir "darīta pieejama atklātībai" (skat. iepriekšējo dokumentu), savukārt 8. jūlijā izdotais Sabiedrisko lietu ministra rīkojums aizliedza iespiest jebkādus iespieddarbus bez īpašas ministra atļaujas. Tādā veidā okupācijas vara faktiski pilnībā bloķēja iespējas potenciālajiem "Latvijas darba tautas bloka" konkurentiem savu platformu "darīt pieejamu atklātībai".

32. Voldemāra Zāmuela lūgums Sabiedrisko lietu ministrijai. 1940. gada 9. jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724.f., 1.apr., 2109.l., 2.lp. Oriģināls.

Neskatoties uz iepriekš minēto shēmu, ar kuras palīdzību okupanti faktiski pilnībā bloķēja iespēju "Latvijas darba tautas bloka" konkurentiem legāli nodrukāt jebkādus vēlēšanu materiālus, "Demokrātisko latviešu" pārstāvis un advokāts Voldemārs Zāmuels 1940. gada 9. jūlijā iesniedza Sabiedrisko lietu ministrijai lūgumu atļaut iespiest un publicēt alternatīva vēlēšanu bloka platformu (programmu). Turklāt, šim lūgumam klāt bija pievienots arī "Demokrātisko latviešu aicinājuma" teksts (skat. nākamo dokumentu). Tas liecina, ka faktiski V. Zāmuels un citi šā lūguma iesniedzēji jau bija paspējuši nodrukāt zināmu daudzumu šā aicinājuma teksta bez minētās atļaujas.

33. Demokrātisko latviešu aicinājums. 1940. gada jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724.f., 1.apr., 2109.l., 3.lp.; Latvijas Valsts arhīvs, PA-101.f., 1.apr., 34.l., 7.lp.

Demokrātisko latviešu aicinājums ir vispazīstamākais no alternatīvajiem deputātu kandidātu sarakstiem, kuru vēlēšanām gatavojās pieteikt virkne Latvijas inteliģences un agrākās politiskās elites pārstāvju – Atis Ķeniņš, ģenerālis Jānis Balodis, Voldemārs Zāmuels, Kārlis Skalbe, Hugo Celmiņš, Pēteris Berģis un citi. Tā kā visi šie cilvēki bija sabiedrībā labi pazīstamas un cienītas personas, bija diezgan droši skaidrs, ka vēlēšanās šāds saraksts visticamāk saņems vairāk balsu nekā "Latvijas darba tautas bloks", kurā vairums kandidātu bija nevienam nepazīstami Kompartijas pagrīdnieki un okupantu atbalstītāji. CVK priekšsēdētāja A. Buševica tuvs draugs Klāvs Lorencs savās atmiņās rakstīja, ka A. Buševics sākotnēji bija domājis "Demokrātisko latviešu" kandidātu sarakstu reģistrēt vēlēšanām, taču tad CVK darbā iejaucies A. Višinskis un pieprasījis šo kandidātu sarakstu noraidīt.
Te eksponēti divi šā aicinājuma eksemplāri. Pirmais no tiem iespiests Pīpiņa spiestuvē, otrs M. Apiņa tipogrāfijā. Vienīgā atšķirība šo aicinājumu saturā ir tā, ka Pīpiņa spiestuvē drukāto aicinājumu parakstījusi "Demokrātisko latviešu vēlētāju Saeimas vēlēšanu komiteja", bet M. Apiņa tipogrāfijā drukāto – "Demokrātisko latviešu vēlētāju Saeimas vēlēšanu komisija". Šī atšķirība acīmredzot saistāma ar ārkārtīgo steigu, kurā nācās organizēt uzsaukuma iespiešanu. Otrais no šiem aicinājumiem vēlāk glabājās LKP arhīvā un tā augšējā labajā stūrī ir redzams šā aicinājuma nosaukuma tulkojums krievu valodā. Tā kā tādi pat tulkojumi tajā pat rokrakstā ir atrodami arī uz citiem attiecīgajā lietā glabātajiem 1940. gada jūlija vēlēšanu dokumentiem, var secināt, ka tie acīmredzot rakstīti, lai kāds latviešu valodas nepratējs (ļoti iespējams jau minētais "Sergejevs" un / vai "Vadimovs" / "Vladimirovs") varētu ar šiem dokumentiem iepazīties. Tātad šie ar roku rakstītie tulkojumi krievu valodā arī liecina, ka vēlēšanu procesa organizēšanā ir piedalījušies nelatvieši – visticamāk uz Latviju atsūtītie okupācijas varas pārstāvji.

34. Latgales zemnieku, strādnieku un darba inteliģences platforma Saeimas vēlēšanām. 1940. gada jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308.f., 9.apr., 3815.l., 84.lp.

"Latgales zemnieku, strādnieku un darba inteliģences" vēlēšanu platforma 1940. gada Saeimas "vēlēšanām" bija ieturēta diezgan "kreisā" garā. Tās trešais punkts pat tieši paredzēja "sadarbību ar Latvijas darba tautas bloku", savukārt vairākos citos punktos "Latgales zemnieku, strādnieku un darba inteliģences kandidātu platforma" īpaši neatšķīrās no "Latvijas darba tautas bloka" vēlēšanu platformas. Vēl vairāk visi šā saraksta deputātu kandidāti bija strādnieki, zemnieki un t. s. "darba inteliģence", t. i. pilnībā atbilda komunistiskās propagandas tēzēm, ka tieši šo sociālo šķiru intereses pārstāv Komunistiskā partija. Neskatoties uz to, ka formāli šā saraksta pārstāvju iesniegtie dokumenti pilnībā atbilda vēlēšanu likuma prasībām, tomēr CVK to noraidīja ar motivāciju, ka "nav pierādījumu, ka vēlēšanu platforma darīta pieejama atklātībai".
"Latgales zemnieku, strādnieku un darba inteliģences" deputātu kandidātu vidū nav atrodami īpaši atpazīstami tā laika personu vārdi, līdz ar to ir praktiski neiespējami noteikt – vai un kādus panākumus šis saraksts būtu varējis gūt vēlēšanās, ja būtu tām pielaists.

35. Mavrika Vulfsona pieteikums Saeimas vēlēšanām. 1940. gada 10.jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308.f., 9.apr., 3815.l., 23.lp. Oriģināls.

1940. gada 10. jūlijā divi Rēzeknes 9. kājnieku pulka kareivji iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā dokumentus, kuros kā kandidātu Saeimas vēlēšanās izvirzīja savu dienesta biedru Mavriku Vulfsonu (viņš vēlāk guva diezgan plašu ievērību jau t. s. Trešās atmodas laikā). Turklāt, M. Vulfsons pieteicās kandidēt kā "Darba ļaužu platformas pārstāvis". Iespējams tādā veidā pats M. Vulfsons un / vai viņa dienesta biedri cerēja, palielināt izredzes piedalīties vēlēšanās. Neskatoties uz to, Centrālajā vēlēšanu komisija viņa kandidatūru noraidīja ar motivāciju, ka "nav norādījumu, kādā vēlēšanu apgabalā kandidāts uzstādīts, kā arī nav pievienota vēlētāju grupas platforma".
Arī kāds Antons Akmens, kas Latgales vēlēšanu apgabalā gribēja kandidēt "Latvijas darba ļaužu bloka" ietvaros, taču nevis šā bloka kopējā sarakstā, bet kā atsevišķs šā bloka pārstāvis, tika noraidīts. Tas parāda, ka pat cilvēki, kas pilnībā atbalstīja "Latvijas darba tautas bloka" sludināto pozīciju, taču, acīmredzot nebija saistīti ar šā bloka faktiskajiem sastādītājiem, vēlēšanās pielaisti netika.

36. Centrālās vēlēšanu komisijas protokols Nr.8. 1940. gada 10. jūlijs.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308.f., 9.apr., 3822.l., 164.-169.lp. Oriģināls.

Pirmo deputātu kandidātu sarakstu ar nosaukumu "Bezpartejisko zvejnieku, sīkzemnieku, strādnieku un vidusšķiras vēlētāju grupa" Centrālā vēlēšanu komisija noraidīja 10. jūlija rīta sēdē, jo tas bija iesniegts jau iepriekšējā dienā. Taču tā kā visi pārējie deputātu kandidātu saraksti tika iesniegti 1940. gada 10. jūlijā, tad tieši šīs dienas vakara sēdē CVK izskatīja pārējos iesniegtos kandidātu sarakstus. Dokuments parāda oficiālo motivāciju, ar kādu CVK noraidīja visus "Latvijas darba tautas bloka" konkurējošos deputātu kandidātu sarakstus.

37. Centrālās vēlēšanu komisijas vēstule Pēterim Mortukanam. 1940. gada 12. jūlijs. Noraksts.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308.f., 9.apr., 3824.l., 167.lp.

Pēteris Mortukans bija viens no tiem cilvēkiem, kas bija parakstījuši "Latgales zemnieku, strādnieku un darba inteliģences" kandidātu sarakstu un iesnieguši to Centrālajai vēlēšanu komisijai. Ar šo vēstuli CVK oficiāli informēja minētā kandidātu saraksta iesniedzējus par to, ka viņu pieteiktais kandidātu saraksts Saeimas vēlēšanās netiek pielaists. Kā redzams no dokumenta, vēstulē bija minēts tikai tas, ka iesniegtais kandidātu saraksts noraidīts kā "neatbilstošs Centrālās vēlēšanu komisijas «Paziņojumam»", taču nebija minēts – kādus konkrēti trūkumus CVK bija konstatējusi iesniegtajam kandidātu sarakstam, t. i. kādēļ šis saraksts ticis noraidīts. Šādas pat vēstules saņēma arī pārējo CVK noraidīto kandidātu sarakstu iesniedzēji.