Paralēli radioaparātu uzvaras gājienam, VEF nodrošināja arī nepārtrauktu telefona centrāļu un aparātu ražošanu. 1933. gadā Rīgas pirmo automātisko telefona centrāli paplašina par 500, otro – par 1000 numuriem. 1935. gada aprīlī uzsāka telefona aparātu BAGTA (bakelīta automātiskais galda telefona aparāts) izstrādi. Ražošanu uzsāka 1936. gada jūlijā.

No 1937. gada telefona aparātus BAGTA bija iespējams izgatavot dažādās krāsās – tumši zaļus, gaiši zaļus, gaiši brūnus, sarkanus, baltus, arī caurspīdīgus. 1936. gadā Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim tika uzdāvināts balts telefona aparāts BAGTA.

1940. gadā Latvijā (neskaitot Rīgu) jau darbojās 16 automātiskās telefona centrāles.

VEF speciālisti mērķtiecīgi pētīja citu valstu pieredzi telefona centrāļu konstruēšanā un 1938.–1939. gadā izveidoja automātisko telefona centrāli “VEF-40”, kas varēja pretendēt uz patentu, jo tai bija uzlabota elektriskā shēma un jauns konstruktīvais risinājums, tā autors bija Voldemārs Slava.

No 1939. līdz 1942. gadam “VEF-40” sistēmas centrāles tika uzstādītas Brīvības gatvē (1200 numuriem) un Iļģuciemā (400 numuriem).

                                                  

Lai gan galvenais ražošanas akcents VEF bija radiouztvērēji un telefoni, rūpnīca attīstījās tālāk un ražoja visdažādākās sadzīves un publiskās lietošanas ierīces. Tika izgatavoti vēja ģeneratori un ventilācijas iekārtas, ceļa veltņi, kāpurķēžu traktori, elektriskās spuldzes gan mājām, gan iestādēm, kino projektori, putekļu sūcēji, elektriskie gludekļi un olu svari, bārdas skujamie aparāti, gāzmaskas, kabatas baterijas, un daudzi citi izstrādājumi. VEF dizaineri spēlējās ar sniegtajām iespējām - Kārlis Irbītis piedalījās motocikla konstruēšanā, izgatavoja arī koka divriteni vienā eksemplārā, kuru visu mūžu lietoja inženieris, viens no VEF direktoriem - Aleksandrs Egle.