20. gadsimta 30. gados VEF bija lielākais radioaparātu ražotājs Latvijā. VEF radioaparātus varēja iegādāties veikalos Rīgā un Liepājā, kā arī pie tirgotājiem daudzās Latvijas pilsētās. VEF atvēra tirdzniecības pārstāvniecības arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Norvēģijā, Šveicē, izvērsa plašas reklāmas kampaņas. Sākotnējo modeļu dizains ir Kārļa Irbīša darbs, bet jau 1935. gadā amatu pārņem brālis Ādolfs Irbīte, kura Art Deco līnijas iespaidotie radioaparāti iekaro lielu daļu Eiropas, saņem starptautiskas balvas un burtiski atrodas “katrā mājā”.
VEF radionozari vadīja inženieri Nikolajs Feldmanis (1897–1945) un Alberts Madisons (1895–1986), konsultēja Jānis Linters (1879–1963), ar tehniskajiem risinājumiem nodarbojās inženieri Aleksandrs Akmentiņš (1904–1973), Roberts Jukna (1906–1974), Alberts Jekste (1908–1987) un citi darbinieki, no kuriem liela daļa bija Latvijas Universitātē skolotie vietējie speciālisti. Tas veicināja ražošanas tehnoloģijas uzlabošanu, laboratorijas pētījumu attīstīšanu un padziļināšanu. Tika iekārtotas jaunas laboratorijas, tās apgādāja ar modernu mēraparatūru. Notika arī mēraparatūras izgatavošana ražošanas vajadzībām. Rūpnīcas bibliotēkā bija pieejama speciālā radio literatūra no visas pasaules. Amatnieciskā eksperimentēšana un atsevišķu ārzemju ražojumu radoša kopēšana tika aizstāta ar stingriem zinātniskiem aprēķiniem un precīzu laboratorisku mērījumu rezultātiem.
Sākot no 1934. gada, izveidojas tipiskais katra gada jauno modeļu sortiments, kurā pārstāvēti vismaz viens lētais “tautas uztvērējs”, vienkāršie 2 lampu uztvērēji barošanai no maiņstrāvas tīkla vai no baterijām, vidējas klases bateriju uztvērējs (Veftrio), vidējas un augstas klases superheterodīna uztvērēji. Gandrīz katru gadu tiek ražots kāds luksus klases modelis ar iebūvētu elektrisko gramofonu. Tiek ražots arī uztvērējs ar universālu (maiņstrāvas un līdzstrāvas) barošanu. 1935. gadā tika saražoti un pārdoti vairāk kā 10000 radiouztvērēji VEFAR 2MD/35.
VEF ar lieliskiem panākumiem piedalās Vispasaules izstādē Briselē. No daudzām radio firmām, kas piedalījās Briseles pasaules izstādē, augstāko atzinības zīmi- Grand Prix par vislabākajiem ražojumiem, ieguva tikai divi uzņēmumi, un viens no tiem bija VEF.
Radioaparātu panākumus gan Latvijā, gan citur Eiropā lielā mērā veicināja to glītā apdare un ārējais izskats. Lai to panāktu, rūpnīcā tika iekārtots plašs, ar modernām iekārtām apgādāts kokapstrādes cehs. Nākošais solis bija VEF īpašumā iegūtās finiera rūpnīcas Sarkandaugavā modernizēšana. Rūpnīca ražoja kvalitatīvu finieri radioaparātu kastēm un augstas kvalitātes aviācijas finieri, kuru izmantoja rūpnīcas lidmašīnu ražotnē un eksportēja.
Jau 1937.gada beigās, rūpnīca ar saviem daudzveidīgajiem radiouztvērējiem, kā kvalitātes tā cenu ziņā, varēja sacensties ar jebkuru vietējo un arī ārzemju ražotāju. Šajā gadā rūpnīca guva atkārtotu starptautisku atzinību - VEF ražojumiem tika piešķirts Parīzes vispasaules izstādes Grand Prix diploms.
Ja līdz šim galvenās pūles uztvērēju izveidē tika veltītas jūtības un selektivitātes uzlabošanai, tad sākot no 1938.gada VEF uztvērējiem tika pilnveidota zemfrekvences pakāpe, lai tādējādi sekotu līdzi jaunākajām pasaules tendencēm.