VEF pirmsākums ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcas (PTVGD), kas tika izveidotas 1919. gadā un sākotnēji atradās Rīgas Galvenā pasta ēkā Teātra (tagad Aspazijas) bulvārī. Aleksandrs Imants Tīpainis (1886–1974) bija inženieris elektriķis, VEF pamatlicējs. Viņa vadībā no mazas darbnīcas ar dažiem strādniekiem tika izveidota fabrika, kas kļuva par Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu.
1915. gada aprīlī uz Tērbatu tika evakuēta Rīgas apgabala Pasta un telegrāfa pārvalde, tās mehāniskās darbnīcas nodeva Aleksandra Tīpaiņa pārziņā. 1915. gada oktobrī darbnīcu iekārtas atkal tika pārvestas uz Tveru (Kaļiņinu), pēc tam uz Maskavu, kur Aleksandrs Tīpainis kļuva par Maskavas telegrāfa darbnīcu priekšnieka palīgu.
Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada novembrī no Maskavas uz Rīgu aizbrauca daudzi no Latvijas evakuētie iedzīvotāji, taču Tīpainis palika Maskavā, jo vēlējās visas evakuētās darbnīcu iekārtas un rezerves daļas atvest atpakaļ uz Latviju. Pateicoties Tīpaiņa palīga Jāņa Eriksona un Latviešu nacionālo lietu komitejas priekšsēdētāja Kārkliņa atbalstam tas izdodas – 1919. gada janvārī pēc 20 dienu brauciena septiņi vagoni ar darbnīcu iekārtām atgriežas Rīgā. No Maskavas atvestās darbnīcas iekārto Rīgas galvenā pasta ēkā, taču aprīļa vidū lielinieku valdība pavēl darbnīcas atkal evakuēt uz Krieviju. Tīpainis cenšas to aizkavēt, vienu reizi pat izdodas iekārtas atvest atpakaļ, taču evakuācija tomēr notiek, un iekārtas Krievijā pazūd. Kad Rīgā no Liepājas atgriežas Latvijas valdība, tiek nodibināta Pasta, telegrāfa un telefona pārvalde, kas nolemj atkal atjaunot darbnīcas. Aleksandrs Tīpainis tiek iecelts par šo darbnīcu vadītāju. Darbnīcu uzdevums bija remontēt un ražot sakaru tehniku un sakaru iestāžu piederumus. Trūka darbarīku un materiālu, daudzus darbarīkus PTVGD darbinieki izgatavoja paši.
1924. gadā PTVGD pārceļas uz jaunām telpām Slokas ielā 2 (tagad 16), uz ēku, kur šodien atrodas LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Telpu kopējā platība ir 4500 m2, strādā 43 ierēdņi, 293 amatnieki un strādnieki.
Tiek izveidotas vairākas nodaļas: Telefona nodaļa - vadītājs Rihards Jeske; Radio nodaļa - vadītājs Alberts Madisons; Telegrāfa un vispārējā nodaļa - vadītājs Kārlis Grass; Administratīvā un komercdaļa - vadītājs Pēteris Aļeiņikovs.
Izgatavo pirmo Latvijā sērijveidā ražoto radiouztvērēju - detektoruztvērēju.
1927. gadā Pasta un telegrāfa virsvalde tiek pārveidota par departamentu, mainās arī darbnīcu nosaukums – Pasta un telegrāfa departamenta Galvenā darbnīca (PTDGD).
Pasta un telegrāfa departaments par 900 000 latiem no Krievijas vispārējās elektrības kompānijas Union likvidācijas komisijas iegādājas bijušās Union fabrikas telpas Vidzemes šosejā 19, uz kurieni paredzēts pārcelt PTDGD. Telpas ir ļoti sliktā stāvoklī – netīras, izlauztām durvīm, izsistiem logiem, tāpēc tās vispirms jāremontē, un Darbnīcas uz Brīvības gatvi pārceļas 1928. gadā. Tiek uzsākta sarunu punktu telefona aparātu un taksofonu ražošana. Sāk izgatavot automātiskās telefona centrāles Ādažiem, Jūdažiem, Mīlgrāvim un Bolderājai.
Noorganizēta izolēto vadu, apvīto auklu, telefona kabeļu un apgaismošanas spuldžu ražošana.
Tiek atvērti veikali Liepājā un Kauņā.
1929. gada 10. jūnijā tiek atzīmēta PTDGD 10 gadu jubileja. Svinībās piedalās Valsts prezidents, ministri, deputāti un Pasta un telegrāfa departamenta pārstāvji. Vairāki darbinieki tiek apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Darbnīcas 10 gados bija saražojušas vērtības par 7,2 miljoniem latu, tostarp 42 000 telefona aparātu, 750 komutatorus, 9700 radioaparātu, 53 000 galvas telefonu, 2500 skaļruņu, 147 telegrāfa aparātus; bija konstruēta pirmā automašīna, izgatavoti seši motori. Pārstrādātas 764 tonnas dzelzs un 217 tonnas krāsaino metālu.
PTDGD iegādājās gruntsgabalu Sarkandaugavā, kur tika izveidota finiera fabrika “Latvijas Bērzs”, kas deva iespēju izgatavot labas kvalitātes radiouztvērēju korpusus un vēlāk ražot arī lidmašīnas.
PTDGD ir šādas nodaļas:
1. Radio nodaļa. Izgatavoja radioaparātus un tālsakaru līniju pastiprinātājus. Vadītājs Alberts Madisons.
2. Telefonu nodaļa. Izgatavoja telefona aparātus, kondensatorus, galvas telefonus un komutatorus. Vadītājs Atis Veinbergs
3. Vispārējā nodaļa. Ražoja dzelzceļa zižļus un bloķēšanas aparatūru, iekšdedzes dzinējus šoseju mašīnām. Vadītājs Graudums.
4. Spuldžu nodaļa. Vadītājs Juris Liepiņš.
5. Mehānikas nodaļa. Izgatavoja rīkus un darba mašīnas. Vadītājs Kārlis Grass.
6. Kabeļu nodaļa. Izgatavoja vadus un kabeļus. Vadītājs Aivars Dūmiņš.
7. Mazauto būve. Vadītājs Zenkēvičs. Pēc pirmā parauga izgatavošanas nodaļu likvidēja.
8. Darba mašīnu, rīku, inventāra, telpu, ēku un teritorijas kārtībā uzturēšanas nodaļa. Vadītājs Jānis Eriksons.
9. Autoremonta darbnīcas. Vadītāji Graudums un Alberts Ozoliņš.
10. Elektroķīmiskā nodaļa. Ražoja anodbaterijas un kabatas lukturīšus.
11. Mehāniskās pretestības un elektrotehniskā laboratorija. Vadītājs Beltsons.
12. Ķīmijas laboratorija. Vadītājs Riekstiņš.