Padomju Savienības laikā VEF produkciju eksportēja uz 25–30 valstīm, sadzīves radio aparatūru – uz 40 valstīm.
Rūpnīca regulāri piedalījās starptautiskās izstādēs un gadatirgos. Katru gadu tie bija vismaz 15–18 gadatirgi un izstādes, piemēram, “Svjazj” (Maskavā), “Telekom” (Ženēvā), kā arī Leipcigā, Budapeštā, Sofijā, Bagdādē, Kasablankā, Plovdivā, Zagrebā, Brno un citur. Uz VEF brauca pieredzes apmaiņas delegācijas no visas pasaules, gan no Zviedrijas, Norvēģijas un citām Rietumu valstīm, gan no Japānas un Korejas. Arī VEF inženieri regulāri devās komandējumos uz ārvalstīm. Radio inženieris Ingmārs Ķiecis sarunās atceras par pieredzes apmaiņas braucieniem uz Japānas radio ražošanas fabrikām, inženieris Jānis Ozoliņš atceras par braucieniem uz Āfrikas valstīm. VEF vēstures muzejā glabājas ārzemju delegāciju uzņemšanas protokolu uzskaites žurnāli, kas liecina par to, ka protokolu (pieskatīšanas atskaišu) bijis ļoti daudz, ja to uzskaitei tikuši ieviesti šādi žurnāli.
Viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem pienesumiem, kas izskanēja ārpus Padomju Savienības, bija VEF ražotā sporta tiesāšanas sistēma, ko veiksmīgi pielietoja Olimpiskajās spēlēs. Sporta vingrošanas tiesāšanas sistēma GIMNAST-2 tika izstrādāta, lai Maskavas Olimpiskajās spēlēs 1980. gadā varētu izmantot vienotu tiesāšanas un uzskaites aparatūru. Darbs pie GIMNAST-2 sākās 1977. gadā, Pētera Videnieka vadībā VEF Tehniskās pētniecības nodaļā pie tā strādāja Zigurds Jakovičs, Juris Červinskis un A. Krivčenkovs, nepieciešamos aprēķinus veica Automātiskās ražošanas vadības sistēmas Informācijas un skaitļošanas centrs. GIMNAST-2 veidoja ap 100 dažādas tehniskās vienības, tai skaitā dažāda veida pultis tiesnešiem, pulkstenis ar automātisko soda punktu skaitītāju, kas noteica vingrojuma ilgumu, tablo lēcienu izvēlei un kontrolei, ierīces protokolēšanai un operatīvām sarunām. GIMNAST-2 nodrošināja sešu vingrošanas daudzcīņas veidu vienlaicīgu tiesāšanu. 1979. gadā GIMNAST-2 tika izmēģināts PSRS tautu vasaras spartakiādes laikā. Komisija atzina, ka “aparatūras konstruktīvais izpildījums un dizains atbilst mūsu zemes un aizrobežu sporta aparātu būves labākajiem paraugiem”. GIMNAST-2 tika veiksmīgi saslēgts ar visas Olimpiādes centralizēto skaitļošanas tehniku, ko izgatavoja Somijas firma Nokia. VEF pirmo reizi izgatavoja 123 mazos datorus, tā apliecinot spēju nākotnē nodrošināt kvazielektronisko centrāļu KVANTS ražošanu, kuras arī izpelnījās ievērību starptautiskajā tirgū. Viena no pirmajām centrālēm KVANTS tika uzstādīta Olimpiskajā preses centrā Maskavas olimpisko spēļu laikā.
VEF eksporta tranzistoruztvērēju modeļi “Spīdola-250/251/252” tika sūtīti uz Angliju, Franciju, Ungāriju un arī uz Āzijas valstīm, un iemantoja labu slavu.
“Spīdola-240 – Siboney” bija izstrādāta ražošanai Kubā. “Brālīgās palīdzības” ietvaros Kubas radio rūpnīcā bija iecerēta “Siboney” ražošana. Sākumā gan VEF samontētos, noskaņotos radio ar uzrakstiem spāņu valodā sūtīja gatavus iesaiņojuma kārbās uz Kubu un tur atlika tikai pievienot baterijas vāciņu ar uzrakstu “Heho in Cuba” (ražots Kubā). 1975. gadā VEF Kubai nosūtīja 100 000 eksemplārus.
VEF–Tranzistora rūpnīcas vēsture ir bijusi iespaidiem bagāta. Tā sasniedza savu kulmināciju 1988. gadā, kad 3 000 darbinieku ražoja 700 000 radioaparātu un magnetofonu, kā arī 400 000 telefonu gadā. Tos pārdeva visā Padomju Savienībā, Francijā, Irākā, Irānā un vēl 27 citās valstīs.
VEF sadarbojās arī ar Čehoslovākijas ražošanas apvienību “Tesla”.
