Jau pirmajos pēckara gados aktīvi darbojās VEF Strādnieku klubs, kur darbinieki brīvajā laikā varēja atpūsties un baudīt kultūras dzīvi. Klubs vefiešiem ļoti ātri kļuva par mazu, un 1951. gadā tika likts pamats jauna “Kultūras ceha” būvniecībai. 1960. gadā Georgijs Gaile, tolaik jau Tautas saimniecības priekšsēdētājs, svinīgi atklāja jauno VEF Kultūras pili ar plašām iespējām pulciņiem, pašdarbībai un svinīgiem sarīkojumiem. Kopš atklāšanas tur mājoja 48 amatieru kolektīvi un studijas, no kuriem liela daļa turpina savu darbību joprojām, atjaunotajā VEF Kultūras pilī.
Par VEF darbinieku veselību un labsajūtu rūpējās medicīniski – sanitārā daļa, VEF bija sava poliklīnika un slimnīca, daudzos cehos ierīkoti medpunkti un aptieku kioski, medicīnas kabineti bija aprīkoti ar jaunāko aparatūru. Darbojās sanatorija – profilaktorijs, atpūtas bāzes Jūrmalā un pie Gaujas, pansionāti.
Vefieši aktīvi nodarbojās ar sportu, katrs otrais vefietis bija rūpnīcas sporta kluba biedrs un varēja izmēģināt spēkus vairāk kā 20 sporta veidos.
VEF darbinieku rīcībā bija septiņi bērnudārzi, pionieru nometnes, bērnu sporta skola. Vefiešu ērtībām rūpnīcas teritorijā darbojās vilcienu biļešu iepriekšpārdošanas kases, paredzēja organizēt arī AEROFLOT biļešu iepriekšpārdošanu.
Sabiedriskās ēdināšanas kombināts “Vefietis” nodrošināja darbiniekus ar komplekso pusdienu variācijām, diētisko ēdienu, Kaukāza virtuvi un pelmeņu zālēm, kafejnīcu un kulinārijas veikalu. Ēdināšanas kombinātā daudzus procesus vadīja elektroniskās skaitļošanas mašīnas. Gandrīz visās ražošanas struktūrvienībās darbojas kafejnīcas. 1984. gadā tika atklāts ēdināšanas kombināta “Vefietis” jaunais, automatizētais korpuss, kas bija inovatīvs risinājums pat visas Padomju Savienības mērogā. Tā radīšanā piedalījās VEF labākie konstruktori, inženieri un dizaineri. Visi tehnoloģiskie risinājumi: ēdienu komplektēšanas un pasniegšanas, lietoto trauku novākšanas, mazgāšanas un žāvēšanas mehanizētās līnijas, elektroniskā norēķinu un kontroles sistēma bija radīti un izgatavoti VEF. Ēdināšanas kombināta “Vefietis” radošā grupa 1985. gadā tika apbalvota ar LPSR Valsts prēmiju.
VEF toreizējā infrastruktūra šobrīd liekas kā utopisks sapnis – īpašā veselības aprūpes programma, kas rūpējās par darbinieku labsajūtu pēc darba, tūristu bāzes, iekšējā veikalu un pasūtījumu sistēma, bērnudārzi un specprojektu dzīvokļi darbiniekiem. Mūsdienu uzņēmumi var atskatīties pagātnē un ņemt piemēru no VEF, par savu darbinieku motivēšanu, veselības aprūpes sistēmas uzturēšanu un lojalitātes programmām.