Ir 2019. gads un mēs svinam daudzu Latvijas uzņēmumu un institūciju simtgadi, to skaitā ir arī Latvijas Nacionālais arhīvs un rūpnīca VEF. Par godu šim nozīmīgajam brīdim ir tapusi sadarbības izstāde par VEF dzīvi no Latvijas Nacionālā arhīva fondiem un VEF vēstures muzeja krājuma materiāliem.

 

VEF ir bijis viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un tā vēsture nav atdalāma no mūsu pašu, mūsu vecāku un vecvecāku pieredzētā.

Rūpnīcas sākuma punkts ir 1919. gadā atklāta neliela telegrāfa un telefonu remonta darbnīca. Tikko izveidotajā Latvijas valstī nu ir laiks atgūties no kara postījumiem, sakārtot savu sētu un padomāt par cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Notiek kara laikā evakuēto rūpnīcu atgriešanas manevri, dibina bibliotēku, teātri, atjauno dzelzceļa līnijas. Paralēli notiek karadarbība, daudziem remonta darbnīcās strādājošajiem jaunajiem puišiem ir jālūdz pārziņa rīkojums, lai saņemtu apliecību, kas atļauj atstāt karaklausību un atgriezties mājās un savā amatā. Jau 1920. gada otrajā pusē dzīve ir atgriezusies miera laika režīmā un sākas augšupeja gan darbinieku pilnveidošanās, gan inovatīvu inženiertehnisku meklējumu jomā.

Dažu gadu laikā, krietni strādājot, Darbnīcas izaug līdz lielam, novatoriskam uzņēmumam, kas apgādā cilvēkus ne tikai ar sakaru ierīcēm – telegrāfa, telefona un radio aparātiem, bet arī ar visa veida elektroiekārtām. 1932. gadā uzņēmums iegūst skanīgo VEF vārdu – Valsts Elektrotehniskā fabrika.

VEF vārdu mēs pilsētā redzam joprojām – augstajā VEF reklāmas tornī, VEF Kultūras pils vizuālajā identitātē, arī uz VEF basketbola komandas krekliņa. Lai gan VEF kā ražošanas uzņēmums ir beidzis pastāvēt 20. gadsimta 90. gadu beigās, šajā teritorijā joprojām ir jūtams radošais, inovatīvais gars, kas liek domāt par pēctecību. Daudzi VEF apkaimē strādājošie jaunie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi iedvesmojas no kādreizējiem rūpnīcas sasniegumiem un popularizē tos.

VEF vēsturi kopj VEF Kultūras pils un VEF vēstures muzejs, kas apkopo informāciju un veido VEF cilvēku atmiņu banku. Lielu daudzumu informācijas par rūpnīcu un tās cilvēkiem glabā Latvijas Nacionālais arhīvs.

Izstādes mērķis ir parādīt VEF dzīvi no dibināšanas līdz pārdzimšanai, gan rūpnīcas, gan to izstrādājumu nozīmi sabiedrībā. Vēlamies izcelt cilvēcisko faktoru, kas ir būtiskākais jebkura uzņēmuma balsts. Parādīt darbinieku vefiešu ikdienas dzīvi, darbu, atpūtu, sadzīves nepatikšanas, traģēdijas un lielu, iepriekš varbūt noklusētu varonību, kas izpaudās arī tādās sīkās parādībās kā slepena papirosu došana nostrādinātajiem karagūstekņiem laikā, kad par pašu dzīvībām nevarēja būt droši.